Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš uzstāja uz jēdziena «tiešs komerciāls» lietojumu, komisijā skaidroja, ka tiešs komerciāls labums nozīmē, ka to varēs izmērīt naudiskā izteiksmē, kā piemēru minot reklāmas.
Komisija arī atbalstīja, ka tarifu varēs piemērot, papildus balstoties uz citiem objektīviem kritērijiem, tajā skaitā nemantiska labuma. AKKA/LAA izpilddirektore Inese Paklone paskaidroja, ka šādā gadījumā tiek aptverti arī tie gadījumi, kuros autoru darbu izmantotājs negūst tiešu komerciālu labumu, bet viņa veiktā autoru darbu izmantošana neapšaubāmi rada netiešus nemantiskus labumus, piemēram, partiju organizētie priekšvēlēšanu koncerti.
Vienlaikus komisija vienojās, ka autoratlīdzību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām nebūs reizi gadā jāsasauc organizācijas biedru sapulce, bet šīs sapulces varēs notikt tāpat kā līdz šim, piemēram, reizi trijos gados. Tam piekrita I. Paklone, norādot, ka biežāku sapulču organizēšana radītu problēmas ar biedru kvorumu, kā arī veidotu papildu administratīvos izdevumus. Savukārt komisijas loceklis Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) norādīja, ka biežākas biedru sapulces, iespējams, nodrošinātu veiksmīgāku komunikāciju ar sabiedrību.
Komisijā arī izskanēja bažas par jauno publiskā izpildījuma definīciju, jo var rasties situācijas, kad jāmaksā būs tajos gadījumos, kur līdz šim tas nebija jādara, tomēr Kultūras ministrijas juriskonsults autortiesību un blakustiesību jomā†Rihards Gulbis paskaidroja, ka jaunā definīcija sašaurina tādu gadījumu skaitu. Viņš norādīja, ka tāpat kā šobrīd arī turpmāk slimnīcu palātās par mūziku nebūs jāmaksā un pēc jaunās definīcijas maksāt nevajadzēs, piemēram, birojiem, kuros visi ir savstarpēji pazīstami, tomēr jāmaksā būs, ja mūzika skanēs klientu apkalpošanas zālēs.
Lai arī sēdes laikā radās viedokļu nesaskaņas par attiecīgo likuma pantu formulējumu, tās noslēgumā komisija atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā un nolēma tos virzīt otrajam lasījumam Saeimas plenārsēdē.
Diena jau vēstīja, ka pērn pavasarī Saeimā, pieaicinot dažādu nozaru ekspertus, tika sākts darbs pie grozījumiem Autortiesību likumā, precizējot publiskā izpildījuma jēdzienu un kritērijus, pēc kuriem tiks piemēroti tarifi par publisko izpildījumu, kā arī pilnveidotas citas likuma normas.