Lēmums ir jau paredzams - K. Miķelsons un A. Meļko, pret kuriem ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja gādību ir ierosināts kriminālprocess par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, naudas atmazgāšanu un kukuļņemšanu, savus amatus zaudēs. Jādomā, tāds pats liktenis piemeklēs arī Latvenergo meitas kompānijas Sadales tīkls valdes priekšsēdētāju Ivaru Liuziniku, viņa vietnieku Andreju Stalažu un Austrumu reģiona tehnisko vadītāju Edgaru Vitkovski. Energoapgādes uzņēmuma vadību pagaidām nodrošinās trīs valdes locekļi, tomēr ir skaidrs, ka drīzumā Latvenergo būs vairākas brīvas vakances. Cerams, izvēloties jaunos Latvenergo un tā meitas uzņēmuma valdes locekļus, galvenais kritērijs beidzot būs pretendentu profesionalitāte, nevis piederība «pareizajām» politiskajām partijām.
Latvenergo lieta, šķiet, varētu kļūt par vienu no pēdējo gadu skaļākajiem korupcijas skandāliem. Iespējams, šis ir gadījums, kad izmeklētāju interesi ir izpelnījušās ne tikai aizturēto personu izveidotās shēmas, bet arī daži citi Latvenergo iepirkumi. Uzņēmuma apgrozījums pērn pārsniedzis pusmiljardu latu. Pēdējos gados tas īstenojis ne tikai vērienīgus investīciju projektus, bet arī dažu labu iepirkumu, kura lietderību ir pamats apšaubīt. Jādomā, šo to interesantu varētu arī atrast, rūpīgi izpētot gadījumus, kad Latvenergo iepircis elektroenerģijas skaitītājus, kabeļus vai biroja tehniku. Piemēram, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta profesore Dagnija Blumberga ceturtdienas vakarā intervijā LTV raidījumam 100. pants atzinusi: «Man tas nebija pārsteigums. Bija skaidri redzams, ka «shēmošana» Latvenergo notika visos līmeņos.»
Ikviens ar korupciju saistīts noziedzīgs nodarījums ir ārkārtīgi nepatīkams, gadījumā ar Latvenergo - jo īpaši. Mākslīgi sadārdzināti iepirkumi un tamlīdzīgas nejaucības agrāk vai vēlāk atspoguļojas elektroenerģijas tarifos, bet par elektrību, kā zināms, nākas maksāt visiem, arī tiem, kuru maciņos jau tāpat svilpo vējš.