Apstājas komisijā
Veselības aprūpes finansēšanas likuma projekts ir ar 17 pantiem uz deviņām lapām, bet Saeimā uz otro lasījumu saņemto priekšlikumu skaits ir 81. Vakar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā gan netika tālāk par pirmo priekšlikumu, jo diskusijas dalībnieki runāja tikai par likumprojekta būtību. Rezultātā priekšlikumu izskatīšanu komisijas deputāti nolēma uzticēt speciālai darba grupai, kurā darbotos arī nozares pārstāvji, un šī jautājuma skatīšana komisijā uz nenoteiktu laiku tika atlikta. Kā Dienai paskaidroja komisijas vadītājs Jānis Reirs (Vienotība), darba grupa uzklausīs visus cilvēkus un viņu iebildumus, kā arī analizēs Lietuvas un Igaunijas pieredzi, kur darbojas līdzīga sistēma. Tomēr konkrēts uzdevums un termiņi darba grupai vēl nav noteikti. Tas tiks darīts, kad būs redzams, kādi cilvēki šajā grupā darbosies. Savukārt aprīļa beigās vai maijā varētu tikt rīkota konference, lai uzklausītu kaimiņvalstu pieredzi, pastāstīja J. Reirs. Viens gan ir skaidrs - darba grupas iesaiste kavēs noteiktos termiņus. Obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu bija plānots ieviest līdz 2014. gada 1. jūlijam, bet, pēc J. Reira domām, to nebūs iespējams izdarīt ātrāk par 2015. gada sākumu vai pat jūliju. Tomēr pašu likumprojektu viņš vēlas pieņemt vēl šīs Saeimas laikā.
Problēmu daudz
Tieši skarbie nozares iebildumi ir pamats komisijas pieņemtajam lēmumam veidot speciālu darba grupu. Tai gan darba būs daudz, jo šobrīd likumprojekts tiek dēvēts par brāķi. Tiesībsargs Juris Jansons Dienai uzsvēra, ka daudzi cilvēki, kuri ir nodokļu maksātāji, atbilstoši šim likumprojektam nesaņems veselības aprūpi, kā tas ir paredzēts. Kā piemēru viņš minēja algota darba veicējus, kuri gada laikā ir nostrādājuši mazāk nekā 11 mēnešus un minētajā periodā nav spējuši nopelnīt ienākumu 12 minimālo algu apmērā. Tāpat apdraudētas varētu būt pašnodarbinātas personas, īpaši laukos, kuru ienākumi ir mazi, sezonāli un neregulāri. Līdz ar to parādās diskriminācija - veselības aprūpe būs pieejama visiem, kas vismaz 11 mēnešus pārskata periodā būs bijuši darba attiecībās, teorētiski strādājot pat tikai stundu dienā. Savukārt personām, kuras gūst tāpat nelielus ienākumus, bet strādā neregulāri un maksā visus nodokļus, veselības aprūpe tiek liegta.
Iebildumi ir arī Latvijas Darba devēju konfederācijai. Tās pārstāvis Pēteris Leiškalns norādīja, ka likumprojekts nerisina to problēmu, kuras dēļ to vēlas ieviest. Respektīvi, jaunā sistēma nedos papildu finanšu līdzekļus. Savukārt risku ir daudz, piemēram, sabiedrības vispārējā veselības līmeņa pasliktināšanās, neatliekamās palīdzības izdevumu palielināšanās, jo būs vairāk ielaistu slimību. Viņš arī prognozēja invalīdu skaita pieaugumu, kas veicinās sociālo izdevumu palielināšanos nākotnē. Tāpat sašutumu pauda gan ārstu, gan pašvaldību pārstāvji.
Konceptuāli likumprojektu atbalstīja vienīgi Veselības ministrija (VM) un daļa komisijas deputātu, atzīmējot gan, ka nepieciešams pilnveidot un precizēt likumprojektu.
Iespējams, tieši no visu iesaistīto pušu spējas sadarboties un novērst likumprojektā pieļautās nepilnības būs atkarīga turpmākā tā virzība Saeimā. Pagaidām gan notikušās sarunas starp VM un likumprojekta pretiniekiem nav bijušas veiksmīgas. Tomēr VM Dienai norādīja, ka ministrija ir gatava iesaistīties likumprojekta uzlabošanā.