Skolai paveicies - skolas bērniem, kuri mācās skolā un dzīvo internātā, ir tā laime strādāt skolas dārzā. Ārzemēs, kur _Slow Food_ kultūras vēsmu iespaidā darbu dārzā uzskata par ekstru - pašiem izaudzēt no pesticīdiem brīvu, veselīgu pārtiku, Latvijā ir aizmirsta vai pat neatbalstīta lieta. Cēsu internātpamatskolai - rehabilitācijas centram ir paveicies, jo skolā tiek turpināta bijušā direktora Egona Buša aizsāktā pieredze bērnus ne tikai skolot, bet arī iemācīt viņiem sagatavot sevi dzīvei.
Reizi nedēļā pa stundai katra klase dodas strādāt dārzā, sēj, ravē, kopj sējumus, grābj lapas. Skolas dārzā 1 ha platībā audzē saknes, dārzeņus, garšaugus. Siltumnīcā aug gurķi, tomāti, salāti, tūlīt martā sēs dilles skolas kopgaldam. Visu nepieciešamo pārtiku, kas domāta skolas kopgaldam, izaudzēt nevar, bet lielu daļu var izaudzēt un konservēt paši.
Likumdošanā kādu laiku bija pārāk bezmugurkaulaina attieksme pret jauno paaudzi, uzskatot, ka bērniem nekas nav jādara, tagad laiki mainās. Pat ierēdņi attapušies, ka kārtīgu, sabiedrībai derīgu cilvēku izaudzina labs piemērs un darbs. «Vecāki mums saka, lai uzmanām bērnus «tā stingrāk», un darbs dārzā patiešām ir labs audzinātājs, nevis sods,» ir pārliecināts direktors.
Bagātajā ābolu gadā skolas augļu dārzā izauga laba ābolu raža. Skolēni lasīja ābolus, pēcāk izspieda četras tonnas ābolu sulas, skolas virtuvē to pasterizēja burkās. Bērni veselīgo, bez konservantiem sagatavoto sulu dzer joprojām. Iespējams, ka pārbaudēs tiek izvērtēts tikai ekonomiskais sakņu un augļudārza esamības aspekts, uz 17 lapām skola saņēmusi «Pašizmaksas noteikšanas metodiku», bet netiek ņemts vērā audzinošais, izglītojošais moments, par veselīgas pārtikas lietošanu pat nepieminot. Izejot no šī apsvēruma, skolai padārgi iznāk audzēt kartupeļus, jo sēklas materiāls tiek iepirkts no Priekuļu selekcijas stacijas. Pašu dārzā izaudzētie sīpoli izmaksā 63 santīmus, lai gan nopirkt var par 50 santīmiem kilogramā. Neatmaksājās audzēt cūkas - pārāk treknas izaugušas, nebija kur likt taukus.
Skolā mācās 185 bērni no visas Latvijas, daudzi no laukiem, taču «par nožēlu, daudzi bērni nemaz vairs neprot strādāt dārzā,» atzīst skolas direktors. Vecāki, kaut arī dzīvo laukos, neko neaudzē, un tādējādi parūpēties par sevi dzīvei bērnus māca skola.