Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +6 °C
Skaidrs
Piektdiena, 15. novembris
Undīne, Leopolds, Unda

Vēstniecības aizsardzībā

Interneta vietnes WikiLeaks dibinātājs Džūljens Asānžs apņēmies visiem spēkiem cīnīties pret izdošanu Zviedrijai, kas to vēlas nopratināt aizdomās par saistību ar seksuāliem noziegumiem. Dž. Asānžs jau kopš jūnija radis patvērumu Ekvadoras vēstniecībā Londonā, taču it viss liecina, ka viņam tur nāksies uzkavēties ilgāku laiku. Ja vīrietis spers savu kāju ārpus diplomātiskās pārstāvniecības, britu policija viņu arestēs, jo viņš zaudējis visas apelācijas prasības pret izdošanu.

Dž. Asānžs pieļauj, ka viņam vēl gads būs jāpavada vēstniecības sienās, un cer, ka pa šo laiku izdosies rast diplomātisku situācijas risinājumu un Zviedrija atsauks savu prasību. Taču vēsture rāda, ka ne vienmēr viss notiek tik raiti. Spilgtākais piemērs ir Ungārijas katoļu baznīcas galva Jožefs Mindsenti, kurš 15 savas dzīves gadus pavadīja, patvēries ASV vēstniecībā Budapeštā.

Aizstāv pat ar ieročiem

Ungāru kardināls J. Mindsenti, kurš vēstniecībā patvērās no 1956. līdz 1971. gadam, varētu pretendēt uz rekordista titulu. Viņš bija sīvs komunistiskās sistēmas pretinieks, un tieši tāpēc bija spiests izvēlēties starp bēguļošanu vai arestu. 1956. gadā Budapeštā virmoja sacelšanās pret Padomju Savienības atbalstīto komunistisko valdību, un, lai to apspiestu, pilsētā tika ievests padomju militārais kontingents. Izdzirdējis par karaspēka ienākšanu, kardināls saprata, ka viņa vienīgā izeja ir meklēt patvērumu ASV vēstniecībā.

Seržants Džeralds Boliks tolaik strādāja vēstniecībā un sarunā ar raidsabiedrību BBC atminas, ka 4. novembra rīta agrumā pamanījis ēkai triju vīru pavadībā tuvojamies kardinālu. Seržants samulsis prasījis priekšniecībai, ko lai tagad dara, un tā atbildējusi: «Pildi savu pienākumu.»

Kardinālu uzņēma vēstniecībā, taču tas saniknoja komunistus. «Padomju karaspēks ieņēma ungāru radio. Viņi ziņoja, ka gatavojas doties uz mūsu pārstāvniecību, lai saņemtu kardinālu,» stāstīja Dž. Boliks. Vēstniecības pārstāvji ar ieročiem bija gatavi aizsargāt patvēruma meklētāju, taču padomju karaspēks galu galā neuzdrošinājās uzbrukt ASV diplomātiskajai pārstāvniecībai.

J. Mindsenti nākamos 15 gadus pavadīja vēstniecības ēkā, ik dienas izejot pastaigā nelielajā ēkas pagalmā. Šajā laikā kardināls sarakstīja savus memuārus. Viņš atteicās pamest ēku, kamēr vien pie varas atrodas komunisti, un tikai 1971. gadā ar ASV palīdzību izdevās panākt vienošanos starp Vatikānu un Ungārijas varu, kas ļāva kardinālam emigrēt uz Austriju.

Ekvadora sola risinājumu

Vēstniecības nereti izrādījušās drošības saliņas, kas dažādās valstīs paglābušas vajātus disidentus. Vēstniecības iespējas sniegt patvērumu garantē 1961. gada Vīnes konvencija par diplomātiskajiem sakariem, kurā ietverta gadsimtiem sena tradīcija. Konvencijā noteikts, ka bez vēstnieka atļaujas vietējā policija vai drošības spēki diplomātiskajā pārstāvniecībā ienākt nedrīkst.

«Vēstniecības ir privileģētas zonas. Vietējās varas pārstāvjiem tur nav tiesību ienākt,» skaidro starptautisko tiesību eksperts Kolins Vorbriks no Birmingemas Universitātes.

Vēstniecības aizgādniecību pār patvēruma meklētājiem pastiprina arī Eiropas Cilvēktiesību konvencija, bet ASV gadījumā - Starptautiskais pakts par pilsoņu un politiskajām tiesībām. Šie dokumenti paredz, ka vēstniecībām jāizvērtē, vai patvērumu lūgušajai personai nedraudēs nāve vai nopietni ievainojumi, ja to izdos vietējai varai. Ja šādi draudi pastāv un persona tiek izdota, vēstniecībai jāuzņemas atbildība par notiekošo.

Dž. Asānžs baidās, ka Zviedrija to tālāk izdotu ASV, kuras saniknojusi WikiLeaks darbība. Vietne publiskojusi simtiem tūkstošu ASV slepeno diplomātisko ziņojumu. Ekvadoras valdība ir pārliecināta, ka tai izdosies panākt vienošanos ar Lielbritāniju, kas draudējusi pat ar varu ielauzties vēstniecībā, lai arestētu Dž. Asānžu. Ekvadora pieprasa garantijas, ka Dž. Asānžs nekādā gadījumā netiks izdots ASV.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Slavenākie patvēruma meklētāji

Jožefs Mindsenti (attēlā). ASV vēstniecība Budapeštā, 1956-1971. Ungārijas katoļu baznīcas kardināls un komunistu kritizētājs. Pēc padomju karaspēka ienākšanas valstī dzīvoja vēstniecībā un tikai pēc 15 gadiem piekrita doties trimdā. Miris 1975. gadā Austrijā.

Čeņs Guančens. ASV vēstniecība Pekinā, 2012. Cilvēktiesību aktīvists un pašmācības ceļā skolotais jurists aprīlī izbēga no mājas aresta un devās uz ASV vēstniecību. Viņš pārstāvniecībā pavadīja sešas dienas, tad bija spiests to pamest, lai saņemtu medicīnisku palīdzību. Pēc tam kopā ar ģimeni pameta Ķīnu un strādāja Ņujorkas Universitātē.

Svetlana Alilujeva. ASV vēstniecība Deli, 1967. PSRS diktatora Josifa Staļina vienīgā meita saņēma atļauju nogādāt Indijā sava mīļotā pelnus. Viņa neatgriezās dzimtenē, jo rada patvērumu ASV vēstniecībā un sadedzināja savu pasi. Pieņēmusi Lanas Pītersas vārdu, līdz pat savai nāvei pagājušā gada novembrī dzīvoja ASV.

Manuels Norjega. Vatikāna vēstniecība Panamā, 1989. ASV karaspēks iebruka Panamā, lai gāztu un arestētu diktatoru M. Norjegu. Viņš lūdza patvērumu vēstniecībā. Amerikāņu kareivji ap ēku uzstādīja jaudīgu skaņu iekārtu, kurā nepārtraukti pārraidīja skaļu rokmūziku, psiholoģiski ietekmējot ģenerāli. Pēc desmit dienām M. Norjega padevās un tika aizvests tiesāt uz ASV. Viņu atzina par vainīgu narkotiku kontrabandā un citos noziegumos.

Morgans Cvangirajs. Nīderlandes vēstniecība Hararē, 2008. Zimbabves opozīcijas līderis meklēja patvērumu pēc tam, kad atteicās no piedalīšanās prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, jo viņa sāncenša autoritārā prezidenta Roberta Mugabes piekritēji izvērsa vardarbību pret opozicionāra atbalstītājiem. 2009. gadā pēc vienošanās par varas sadali valstī viņš kļuva par premjeru.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Atā, atā!

Nez, kā gan viņai tagad klājas? Kā jūtas? Vai kā netrūkst? Es spītīgi turpinu interesēties par lietām un cilvēkiem, kas ir pazuduši no mediju dienaskārtības








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?