Cik Rīgā ir pieminekļu un skulpturālu veidojumu? Laikā, kad parki un citas estētiskas vietas pilsētā vilina ar pavasarīgu siltumu, ir vērts doties pastaigās pieminekļus saskaitīt un apskatīt! Sākumā vismaz 100 no tiem, un iedvesmai var noderēt fotoizstāde, kas līdz 13. maijam apskatāma Rīgas Sv. Pētera baznīcā un tā arī saucas - 100 Rīgas pieminekļi. Fotoizstādē aplūkojamas sabiedriski nozīmīgu pieminekļu, piemiņas zīmju un dekoratīvu skulptūru fotogrāfijas, kas atspoguļo tēlniecības objektu klāstu Rīgā vairāku gadsimtu garumā (1682-2012). Daudzi no šiem arhitektoniski un plastiski darinātiem pieminekļiem ir kļuvuši par simboliem, kuros iemiesotas latviešu tautas likteņa zīmes.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs, galvenais valsts inspektors Jānis Asaris stāsta, ka fotoizstāde tapusi sadarbībā ar Rīgas pieminekļu aģentūru, atzīmējot Starptautisko Kultūras pieminekļu un ievērojamu vietu dienu 18. aprīlī, kas pēc Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības iniciatīvas tiek svinēta kopš 1985. gada un šogad zīmīgi notiek jau piecdesmito reizi. «Skatoties hronoloģiski, fotoizstādē atlasīti 100 Rīgā esoši tēlnieciski, skulpturāli un memoriāli monumenti, kas visspilgtāk raksturo konkrētā laika posma māksliniecisko izteiksmes veidu un kādu Latvijai nozīmīgu notikumu,» stāsta J. Asaris. Rīga var lepoties ar tādiem izciliem monumentālās tēlniecības paraugiem kā Kārļa Zāles radīto Brīvības pieminekli (1935) un Brāļu kapu ansambli (1936), ar izteiksmīgiem pieminekļiem dažādām kultūras personībām. Masu tektonika un granīta apstrādes tradīcijas atspoguļojas piemineklī pirmajiem Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem (1973, tēlnieks Ļevs Bukovskis, arhitekts Georgs Baumanis), piemineklī Dainu tēvam Krišjānim Baronam (1985, tēlniece Lea Davidova-Medene, arhitekts Gunārs Asaris), piemineklī dzejniekam Aleksandram Čakam (1981, tēlniece Lūcija Žurgina) u. c. Satura un formu daudzveidība izpaužas dekoratīvos figuratīvās tēlniecības darbos Rīgas parkos - Mana zeme (1968, tēlniece Aleksandra Briede), Kumeliņš (1970, tēlniece Gaida Grundberga) u. c. Pilsētvide papildināta arī pēdējos gados - ar vides skulptūru Rīdzinieki (2012, tēlnieks Ģirts Burvis), ar Rīgas torņu skaitītāju (2007, tēlniece Olga Šilova) u. c.
Ar izstādes starpniecību var sekot kultūrvēsturiskiem notikumiem, kuriem par godu tapuši pieminekļi, apskatot fotogrāfijas un pēcāk apmeklējot konkrētās vietas klātienē. «Būtiski ne tikai rosināt izziņu, bet arī sapratni par pieminekļu kultūrvēsturisko nozīmi, lai izturētos pret tiem ar cieņu un elementāru pieklājību. Diemžēl vandalisms joprojām nav izskausts, daudzi pieminekļi tiek bojāti, apzīmēti ar grafiti,» skaidro J. Asaris. Ja sabiedrība pazīs, zinās un izpratīs katra pieminekļa nozīmi un vēsturisko kontekstu, mazināsies arī vēlme tos postīt, viņš uzskata.