Tūkstoši lietuviešu un latviešu, kas pirms divdesmit gadiem janvāra dienās devās uz Viļņas centru un nedaudz vēlāk uz betona barjerās ieslēgto Vecrīgu, nav aizmirsuši tās dienas un arī zina, kamdēļ tā rīkojās. Tas bija miermīlīgās baltiešu revolūcijas turpinājums, kas diemžēl beidzās ar asinsizliešanu. Atbildība par to nepārprotami gulstas uz toreizējo PSRS politisko un spēka struktūru vadību. Tā nepārprotami bija drosme un izaicinājums nostāties pretim agonizējošās impērijas milzīgajam represīvajam mehānismam. Tolaik nebija iespējams noteikt, uz ko īsti okupācijas vara ir spējīga. Taču spaidu potenciāla lielākā daļa palika kazarmās, kad kļuva redzama Lietuvas un Latvijas tautu pārliecinošā griba panākt nopietnas izmaiņas savā dzīvē. Toreiz tika nosargāta pasludinātā Lietuvas un Latvijas neatkarība, kas de facto tika sasniegta jau tā paša 1991. gada augustā. Lai kādi kritiski izteikumi tagad tiktu pausti par janvāra pretošanās glorificēšanu un tās dalībnieku heroizēšanu, tie nespēs mazināt šo notikumu nozīmi. Pretošanās vienoja lietuviešus un vienoja latviešus, un pirms divdesmit gadiem parādītā drosme un uzdrīkstēšanās paust savu gribu ir pieminēšanas vērta.
Gribētos piekrist bijušajam Latvijas Augstākās padomes deputātam un Liepājas reģionālās slimnīcas ārstam Ivaram Krastiņam, ka «noskaņa un vienotības sajūta janvārī pirms 20 gadiem ir tas emocionālais lādiņš, kas visu šo gadu laikā ir palīdzējis pārciest dažādas negācijas». Šī sajūta ir dabiski nepieciešama, jo tā sniedz nepieciešamo drošības sajūtu un apziņu, ka draudu brīdī ir iespējama kopīga rīcība. Var pateikties liktenim, kas līdz šim ir pasaudzējis no šādas nepieciešamības. Tas pats sakāms arī par šā gada janvāra sniega un ledus izraisīto ārkārtas situāciju, kas tomēr nav prasījusi masveida mobilizēšanos. Lai gan bijis grūti, pamatos paši ar saviem spēkiem tikuši galā. Savu mazo dzimteni - privātās saimniecības - nosargājuši pašu spēkiem. Tā apliecinot spēju vajadzības gadījumā atrisināt arī daudz lielākas problēmas.
1991. gada janvāris uzskatāms arī par atskaites punktu. Barikāžu laiks lai katram liek atbildēt uz jautājumu, vai taisnības vārdā ir izdarīts viss iespējamais. Vai Latvijas stipruma labad esi pietiekami izdarījis? Vai šobrīd ir pamats dažādiem spriedelējumiem par to, ka ar Latviju neviens nerēķinās, ka neesam bijuši gatavi kapitālismam? Neatkarīgas Latvijas ideāls nekur nav zudis, lai kā tam centušies iezāģēt, pirmām kārtām jau pašu oligarhi. Lieki jautāt - vai kāds no viņiem palīdzēja elektrības atjaunošanas darbos. To saviem spēkiem paveica daudzi, kas 1991. gada janvārī atradās Rīgas centrā.