Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +12 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 23. septembris
Vanda, Veneranda, Venija

Vides indeksā - kritiens

Lai arī Nacionālajā attīstības plānā (NAP) 2014.-2020. gadam ierakstīta vīzija, ka Latvija 2020. gadā varētu kļūt par zaļāko valsti pasaulē, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM)atzīst, ka to piepildīt, iespējams, neizdosies.

Šāda vīzija tika iekļauta NAP tādēļ, ka tā rakstīšanas laikā - 2012. gadā - starptautiskajā Environment Performance indeksā Latvija ierindojās augstajā otrajā vietā. Tas politikas veidotājus mudināja apņemties 2020. gadā šajā indeksā ieņemt pirmo vietu. Diemžēl jau pēc diviem gadiem - 2014. gadā - Latvija šajā indeksā noslīdēja par 40 vietām, kas liek atmest cerības uz pirmo vietu 2020. gadā.

VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola stāsta, ka tik dramatiska lejupslīde saistāma ar Latvijas problēmām bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī ar masveida meža izciršanu. Sava nozīme bijusi arī indeksa izveides metodoloģijas pārmaiņām. Savukārt bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) norāda: «Kritums minētajā indeksā ir saistīts arī ar pieaugošām vides aizsardzības prasībām Eiropā un ir pierādījums tam, ka ilgtspējīgu attīstību būvē gadu desmitiem un apstāšanās nozīmē slīdēšanu uz leju. Godīgi jāatzīst, ka attieksme pret vides aizsardzību joprojām daudziem cilvēkiem ir diezgan liekulīga - visi gribam dzīvot tīrā vidē, ēst veselīgu pārtiku, elpot tīru gaisu, bet tikai tad, ja tas netraucē pelnīt naudu vai neliek piepūlēties, nesot tukšu plastmasas maisiņu līdz atkritumu tvertnei.»

A. Ozola uzsver, ka zaļa ekonomika nenozīmē ražošanas vai apbūves apturēšanu. «Zaļās ekonomikas būtība ir ražot pēc iespējas mazāk atkritumu. Vēl viens kritērijs ir spēja saražot vienu iekšzemes kopprodukta vienību ar pēc iespējas mazāku resursu patēriņu. Tam ir speciāli izveidots starptautisks indekss, kurā Latvija nebūt neatrodas augšgalā. Tas saistīts ar to, ka daudzviet ražošanā vēl joprojām dominē vecas un videi nedraudzīgas tehnoloģijas. Latviju iegāž arī pārāk lielais poligonos apglabāto atkritumu apjoms, kas nozīmē, ka mēs pārāk maz tos pārstrādājam,» stāsta VARAM pārstāve.

Viens no inovatīvākajiem atkritumu pārstrādātajiem ir SIA Eco Baltia. Tās valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs izklāsta, ka uzņēmumam pieder trīs lielas atkritumu pārstrādes rūpnīcas - divas Jelgavā un viena Olainē. «Latvijā situācija ar atkritumu pārstrādi nav tā labākā. Piemēram, metālu un alumīniju Latvijā tikpat kā nepārstrādā. Diemžēl Latvijā uzņēmēji nevar saņemt Eiropas Savienības finansējumu atkritumu pārstrādes rūpnīcu būvēšanai. Atbalsts pienākas pašvaldībām, kas nodarbojas ar atkritumu savākšanu, taču nesaprotu, kādēļ šī funkcija būtu saistāma ar pārstrādes rūpnīcām. Ceru, ka šajā plānošanas periodā kaut kas mainīsies,» stāsta M. Simanovičs.

R. Vējonis piekrīt teiktajam, ka zaļa ekonomika ir nevis bez ražošanas, bet ar pēc iespējas mazāk atkritumiem. «Tie ir meli, ka vides aizsardzība kavē ražošanas attīstību. Diemžēl tieši ar vides aizsardzības prasībām bieži manipulē saimnieciskos strīdos - piemēram, celulozes rūpnīcu Jēkabpilī varēja būvēt, bet šodien neviens vairs nepiemin faktu, ka investori nekaunīgi piedāvāja izmantot videi bīstamas tehnoloģijas. Jāsaprot, ja būtu valdības griba, investors būtu bijis spiests piedāvāt Eiropas standartiem atbilstošus tehnoloģiskos risinājumus.»

Bijušais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs arī uzsver, ka lielākai atbildībai par vidi jābūt arī pašvaldību līmenī, un kā negatīvu piemēru min Rīgas nespēju tikt galā ar gaisa piesārņojumu. R. Vējonis un A. Ozola norāda, ka nav viena brīnumpasākuma vides aizsardzībā. To veido gan sīki ikdienas darbi, gan individuāli lēmumi - piemēram, atkritumu šķirošana, izmantoto bateriju nodošana pārstrādei, videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošana uzņēmumos, braukšana ar videi draudzīgām automašīnām.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Veicina Alcheimera slimību

Dzīvošana spožām gaismām izdaiļotās metropolēs ir vilinoša, bet varētu izrādīties visai bīstama izvēle. Tāds secinājums izriet no amerikāņu zinātnieku pētījuma.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?