Vai Latvija var kļūt par zaļāko valsti pasaulē - par šādu jautājumu piektdien galvaspilsētā diskutēja sabiedrisko organizāciju, ministriju pārstāvji, deputāti un eksperti. Viņi secināja - lai īstenotu šo sapni, visai sabiedrībai kopā, nevis tikai valdībai vien ir pie tā jāstrādā.
Diskusijas dalībnieki secināja, ka Jeila universitātes pētnieki tomēr nav ņēmuši vērā daudzus būtiskus rādītājus, kā kopējais aizsargājamo dabas teritoriju apjoms. Biologs Viesturs Lārmanis norāda, ka šajā aspektā mēs esam pēdējie no 27 Eiropas valstīm. Samērā maz mums ir no dabas daudzveidības viedokļa ES mērogā vērtīgu dabisku mežu un pļavu. Klātesošie minēja arī tādas vides problēmas kā piesārņots gaiss galvaspilsētā un lielais neatjaunojamās enerģijas daudzums, ko izmantojam siltuma iegūšanai.
Kopējais secinājums bija, ka nevar ieslīgt apmierinājumā par padarīto, bet jāturpina uzlabot vides stāvoklis, jo ir vēl daudz problēmu, kas jānovērš. Klātesošie minēja vairākas iespējas un resursus, kas jāizmanto: lētas siltumenerģijas ražošanai mums ir pieejama tepat Latvijā iegūta šķelda, no kūtsmēsliem var iegūt biogāzi, skolēnus ēdināt ar vietējo bioloģisko pārtiku, un enerģijas taupīšanas nolūkos jāsiltina ēkas. Iedzīvotājiem vajadzētu prasīt no pašvaldībām konkrētu rīcību vides uzlabošanā - izskanēja arī šāds ieteikums. Vides aizsardzībai būtu jāiet kopā ar ekonomikas un citu jomu attīstību, secināja diskusijas dalībnieki, bet gadījumos, kad tas nav iespējams, kopā ir jāizvērtē, kas sabiedrībai svarīgāks.