Šā gada pirmajā pusgadā Šengenas informācijas sistēmā iekļauti jau 35 ziņojumi par bezvēsts pazudušiem latviešiem. Netiek izslēgts, ka viņi varētu būt kļuvuši par orgānu tirdzniecības upuriem. Dienas rīcībā esošā informācija liecina, ka par šādu iespējamību tiekot pastiprināti informēti Latvijas sociālo dienestu darbinieki, kuru uzdevums ir izglītot savā pārraudzībā esošās riska grupas - vientuļās mātes, bezdarbniekus, personas no maznodrošinātām ģimenēm, bērnunamiem un sociālās aprūpes iestādēm, personas ar zemu izglītības līmeni un kredītsaistībām. Īpaši tiekot uzsvērts, ka orgānu tirdzniecībai pakļautas sievietes, kuras stājušās fiktīvās laulībās ar trešo valstu pilsoņiem.
«Pieņēmumi, ka latvietes, kuras noslēgušas fiktīvās laulības, kļuvušas par orgānu tirdzniecības upuriem, pagaidām ir teorētiski, un mēs neesam ar to saskārušies, lai gan dzirdēts par šādiem gadījumiem citur Eiropā,» norāda Iekšlietu ministrijas Nozares politikas departamenta direktors Dimitrijs Trofimovs. Iekšējo orgānu melnā tirgus līdere esot Ķīna un vēl atsevišķas Āzijas valstis, kas ir dzimtene daudziem Eiropas Savienības uzturēšanās atļaujas tīkotājiem. Vienlaikus gan VP pārstāve Sigita Pildava uzsver, ka «stāšanās fiktīvās laulībās ir viena no muļķīgākajām lietām, ko sieviete var izdarīt, taču to saistība ar iekšējo orgānu tirdzniecību ir mīts». Viņa arī vērš uzmanību, ka neesot iespējams nodalīt, kuras bezvēsts pazudušo reģistrā iekļautās personas pazudušas Latvijā, kuras - ārzemēs: «Mēdz būt gadījumi, kad tuvinieki ziņo par emigrējuša cilvēka pazušanu, bet vēlāk izrādās, ka viņš vienkārši izlēmis pārtraukt kontaktus.»
Tomēr VP savā darbībā secinājusi, ka aizvien vairāk cilvēku cenšas savus paziņas un draugus iesaistīt prostitūcijā ārvalstīs, un, kā norāda policijas pārstāvis Andris Rinkevics, sievietes, kuras ir noslēgušas fiktīvas laulības un aizbraukušas uz attiecīgo valsti, «Latvijai ir zudušas».
Pērn Īrijā vien reģistrētas 122 Latvijas valstspiederīgo laulības ar trešo valstu pilsoņiem, kuriem bijusi vajadzīga uzturēšanās atļauja, liecina Latvijas vēstniecības Īrijā apkopotie dati. Kopš 2004. gada vairāk nekā 1000 latvietes zaļajā salā apprecējušās ar trešo valstu pilsoņiem. Ar katru gadu palielinās to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri kļuvuši par cilvēktirdzniecības upuriem un kam nepieciešama sociālā rehabilitācija. Pērn šo pakalpojumu mūsu valstī saņēmušas 33 personas un budžetam tas izmaksājis 93 tūkstošus eiro. Tas ir divreiz vairāk, nekā šim mērķim tērēts pirms pieciem gadiem, bet pakalpojuma saņēmēju skaits ir trīskāršojies. Šogad šim mērķim Labklājības ministrijas budžetā atvēlēti jau 159 tūkstoši eiro.
Patvērumā Drošā māja, kas iepirkuma kārtībā nodrošina sociālo rehabilitāciju cilvēku tirdzniecības upuriem, norāda, ka visvairāk cietušo saistīti ar piespiedu fiktīvajām laulībām. «Par orgānu tirdzniecību varam runāt vien minējumos, jo mūsu klienti ar šādiem gadījumiem nebija saskārušies,» saka organizācijas vadītāja Sandra Zalcmane.
Pērn pavasarī spēkā stājās grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par stāšanos fiktīvās laulībās, lai ļaunprātīgi kādai personai nodrošinātu iespēju likumīgi iegūt tiesības uzturēties Latvijā, citā Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā. Līdz šā gada sākumam VP ierosinājusi piecus kriminālprocesus par personu vervēšanu fiktīvām laulībām, bet līdz šim brīdim to skaits jau sasniedzis 14. Maksimālais sods par stāšanos fiktīvās laulībās vai to organizēšanu ir brīvības atņemšana līdz trim gadiem.