Visskaļāk pret notikušo iebilst Latvijas Nacionālā opera un balets, kura valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš bija sasaucis preses konferenci un nosauca šo faktu par bezprecedenta skandālu. Bezprecedenta šī situācija ir arī tāpēc, ka nevienu gadu kultūras iestādēm šādi peļņas rādītāji nav bijuši.
Lēmumu sauc par nepareizu
«Pats uzstādījums, ka kultūras institūcijas tiek pielīdzinātas lielajām kapitālsabiedrībām ar daudzu miljonu eiro apgrozījumu, nav pareizs. Kultūras institūcijām ir ilgos gados uzkrājušās akūtas problēmas, kas saistītas gan ar ēku, gan tehniskā aprīkojuma un mūzikas instrumentu stāvokli, un šīs iestādes būtu pelnījušas problēmas atrisināt ar nopelnītajiem līdzekļiem, jo no valsts budžeta to nav iespējams nodrošināt,» izplatītā paziņojumā vakar uzsvēra kultūras ministre Dace Melbārde (NA). Viņa arī uzskata, ka šajā gadījumā nav runa tikai par valsts budžetu, bet arī par sabiedrisko labumu. «Ko izglābs Leļļu teātrim neatvēlētie desmit tūkstoši eiro, par kuriem mūsu bērniem varētu iegādāties jaunus krēslus, vai JRT peļņa, kas ļautu iegādāties jaunu transportlīdzekli viesizrāžu nodrošināšanai Latvijas reģionos? Tas principiāli neglābs budžetu, tikai apliecina nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādām nozarēm. Visi tie darbi, kuru īstenošanai kultūras iestādes bija iecerējušas izmantot savu peļņas daļu, būs jādara tik un tā, taču nu jau tas notiks uz mākslinieciskās kvalitātes un cilvēku rēķina,» izteicās D. Melbārde. Otrdienas valdības sēdē viņa atgādināja, ka peļņa kultūras kapitālsabiedrībām nebija prognozēta, bet tā gūta, lielākoties sekmīgi strādājot ar ziedotājiem vai starptautiskiem projektiem.
Ministres teiktais aktualizēja arī citas problēmas nozarē, kas joprojām nav atrisinātas - piemēram, vairāk nekā puse mūziķu valsts finansētajos kolektīvos spēlē savus instrumentus, par ko Kultūras ministrija saņēmusi protesta vēstuli no arodbiedrības. Novirzot daļu peļņas, šo jautājumu var sākt risināt. Nacionālais simfoniskais orķestris un Liepājas Simfoniskais orķestris gan ir to kapitālsabiedrību skaitā, kam peļņu atļāva paturēt.
Ko teikt sponsoriem
Tieši mūzikas instrumentu iegādei piesaistītā nauda pēc to iekļaušanas pamatlīdzekļos ir veidojusi to grāmatvedisko peļņu, kas tagad jāpārskaita valstij, faktiski nopērkot šos instrumentus vēlreiz, uzsver Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs Zigmars Liepiņš. Dzēlīgi komentējot valdības lēmumu, Z. Liepiņš konstatēja: «Man būtu jābūt lepnam, bet nepamet sajūta, ka mūs nodeva.» Pārņemot operas vadību ar finanšu deficītu un saņemot naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, valdība brīdinājusi, ka nākamās reizes nebūs. Vairāki valdības pārstāvji, pēc Z. Liepiņa teiktā, ir redzējuši, kādā stāvoklī ir pagalms, kurā dekorācijas stāv dubļos un sniegā, un ir arī informēti, ka strādniekiem bez pacēlāja tās ar rokām jānogādā uz skatuves, taču šim pacēlājam domātā peļņas daļa tagad operai atstāta netiks. Z. Liepiņš asus vārdus veltīja arī Pārresoru koordinācijas centram, kura pārstāvjus viņš nepazīstot: «Viņi vērtē operu kā uzņēmumu un vērtē, vai ir likviditāte. Vērtē mūs kā komerciālu vienību, un pēc likuma tā arī sanāk. Uz mums attiecas divi likumi. Pirmajā, kas tieši nosaka Latvijas Nacionālās operas un baleta darbību, nav ne vārda par komercdarbību, bet Komerclikums nosaka, ka peļņa jāatdod valstij.»
Tas, kas satrauc Z. Liepiņu, ir turpmākā sadarbība ar sponsoriem, par piemēru minot Kirovu Lipmanu: «Viņš kā normāls biznesmenis man pateiks - es tev palīdzēšu, bet tu jau to naudu pēc tam atdosi valstij!» Tāpat operas vadītājs arī uzskata, ka kultūras iestāžu sašķirošana tajos, kam peļņu atstāj, un tajos, kam ne, saistīta ar politiskām interesēm, lielā mērā ar partijas Vienotība pārstāvjiem. Neizpratni Z. Liepiņš pauda arī par valdības iepriekš pieņemtajiem lēmumiem atstāt a/s Latvijas dzelzceļš 8,78 miljonus eiro no kopējās 10,7 miljonu eiro peļņas, tāpat dividendes šogad nebija jāmaksā Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), va/s Latvijas Gaisa satiksme un Starptautiskajai lidostai Rīga. Tiesa, jau valdības sēdē izskanēja arguments, ka, piemēram, CSDD gadījumā nauda tika novirzīta fotoradaru iegādei, kas ir neatliekams drošības jautājums, savukārt ir arī tādi uzņēmumi, kuru dividenžu izmantošanu nosaka ES regulas. Tajā pašā valdības sēdē gan veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) neslēpa, ka prasīs slimnīcu peļņu arī atstāt pašu slimnīcu rīcībā.
Par to, ka radusies situācija nemotivēs aktīvi piesaistīt privātu ziedotāju līdzekļus, izteikušies arī citu kultūras iestāžu vadītāji. Savukārt Latvijas Leļļu teātra valdes priekšsēdētājs Vilnis Beķeris Dienai atzina, ka Kultūras ministrija vienmēr atbalsta naudas izmantošanu teātra pamatlīdzekļu iegādei, un skatītāju zāles krēsli ir tik sliktā stāvoklī, ka šo problēmu nāksies risināt citādā veidā: «Investīciju programmās tie ir, bet, vai tas realizēsies, mēs nezinām.»
Diez vai radikāli atšķirsies
Spēkā esošie normatīvie akti paredz, ka 90% peļņas ir jāatdod valstij, un, ja to grib mainīt, jāmaina sistēma kopumā, Dienai norādīja Ministru prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga. Pēc viņas teiktā, Pārresoru koordinācijas centrs šobrīd strādā pie sistēmas pilnveidošanas. Savukārt PKC vadītājs P. Vilks Dienai atzina, ka valdība, pieņemot lēmumu, ir balstījusies uz spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem, kas skaidri pasaka, ka izņēmumus pieļauj tikai tajos gadījumos, kad uzņēmumiem ir problēmas ar finansiālo ilgtspēju. «Jebkurā gadījumā tas ir politisks lēmums,» atzina P. Vilks. Līdz 1. oktobrim tiks izstrādāti jauni noteikumi, taču tie, visticamāk, radikāli neatšķirsies no esošajiem. No kultūras kapitālsabiedrībām tiks prasīta trīs gadu stratēģija, kurā jāizvirza finanšu un nefinanšu mērķi. «Nepiekrītu apgalvojumam, ka šāds lēmums motivē strādāt bez peļņas. Kapitāldaļu turētāja uzdevums ir izvirzīt mērķus, un valde ir atbildīga par to sasniegšanu,» izteicās P. Vilks, komentējot arī Z. Liepiņa izteikumu, ka šis ir bezprecedenta gadījums. «Bezprecedenta gadījums drīzāk ir tas, ka valde apstrīd valdības lēmumu. Budžeta situācija ir ļoti, ļoti saspringta,» norādīja P. Vilks.