Brīvdienu pārceļojumos no vienas vietas uz otru ar savām knaiblēm domās izgraizīju pusi Latvijas - gan vecās šosejas malu ābeles, gan daudzdzīvokļu māju pagalmus, gan šķībi greizās forsītijas privātmāju priekšdārzos. Lai man piedod talkotāji, bet es nejūtu aicinājumu kolektīvā ekstāzē ceļmalās vākt vecas lupatas un maisus. Man prieku sagādātu Rīgas un citu pilsētu apzaļumošana. Es pieteiktos veco krūmu izgriešanas un sakopšanas grupā.
Ar efektīvām grieznēm, grābekli, pāris stādiem un soliņiem Rīgu pavisam ātri un vienkārši varētu pārvērst dzīvojamā pilsētā, tomēr vienkārši ērtu un patīkamu dzīvi neviens nesola pat pirms pašvaldību vēlēšanām. Apsolīt nodīrāt plato centra ielu asfaltu, lai sastādītu kokus, kā īstos bulvāros pienākas, šķiet pārāk vienkārši.
Tā ir ielaista Latvijas slimība - neprasme lielas lietas darīt vienkārši un vienkāršas lietas darīt eleganti. Es jūtu, ka atkal teikšu ko nepopulāru, bet mani neinteresē «mūsu pašu - Latvijas» bērzu sula un piens no šmucīgām minerālūdens pudelēm. Es vispār nedzeru govs pienu un gandrīz nemaz neēdu kartupeļus, bet labprāt, o, jā, ļoti, ļoti labprāt pagaršotu dzirkstošo vīnu, ko no bērzu sulām ražo kāds Somijas zemnieks. Šo eleganto vīrieti redzēju kādā no ārzemju kabeļtelevīzijas kanāliem. Sižets sākās ar pastorālu Somijas ainavu, pazīstami slaidu bērzu birzi un sulu tecināšanu pavasarī. Tiktāl viss kā Latvijā, izņemot faktu, ka tālākajos kadros bija nevis zemnieku tirdziņš neizteiksmīgu ēku pagalmā un plastmasas bunduļi netīras mašīnas bagāžas nodalījumā, bet gan moderna, tomēr neliela ražotne. Tad stāsts par tradīcijām, par lokālo un tam pievienoto mūsdienu vērtību un finālu ar glīti tērptiem ļaudīm, skaistu galdu un kristāla glāzēm, kurās rotaļājas bērzu «šampanieša» burbulīši.
Kamēr rakstu, mēģinu atrast ražotāju no Somijas. Varbūt kādu pudeli varu pasūtīt internetā? Varbūt ir veikals Tallinā? Viņu neatrodu, taču atrodu zviedru, kas pirmo dzirkstošā bērzu vīna partiju sācis tirgot pagājušajā gadā. Šī uzņēmuma produktu klāstā arī lāceņu etiķis. Viss elegantās pudelēs ar skaistām etiķetēm un tirdzniecības aģenti ne tikai Ziemeļeiropā, bet arī Vācijā un citur. Aļaskā un Kanādā savukārt ražo bērzu sulas sīrupu, ko fasē sirsnīgās lācīšu formas burciņās. Tas esot īsts bērnu brokastu prieks pie pankūkām, vafelēm, jogurta. Bērzu sulas vīna un sīrupa receptes atrodu arī latviešu valodā, bet tie atkal ir deviņpadsmitā gadsimta veiksmes stāsti ar marli un bunduļiem. To kā īpašo Latvijas suvenīru Spānijas karalim līdzi neiedosi.