Vīriešu dzimtes pirmajā personā
Prozas lasījumu 2011 laureāte runā klusi, rāmi un melodiski. Ja vien nebūtu jātaisa operatīva intervija nākamajai dienai, ar Agnesi Rutkēviču gribētos sarunāties lēnām un ilgi. Ļaujot viņai atcerēties un noformulēt visu, kas uz līdzenas vietas nedodas rokā un paliek vienīgi viņas noslēpumainajā pasaulē. Uz daudziem jautājumiem rakstniece atbild «nezinu». Bez pozas. Agnese bieži piemin savu dvīņumāsu Madaru, kura gribējusi nākt līdzi arī uz interviju. Daudziem māsas Rutkēvičas pazīstamas kā radošs tandēms - dzejnieces, rakstnieces, dramaturģes, nesen arī redzētas kā aktrises jaunā režisora Normunda Griestiņa dimplomdarbā Makbets kā Raganas. Identitātes kopsaucēju viņu radošajām izpausmēm pavilkt ir neiespējami. «Reizēm es pati domāju, vai visa nav par daudz...» atzīstas Agnese Rutkēviča. No otras puses: «Es tāda esmu.» Jaunā literāte nāk no Cēsīm, bet profesionālās izcelsmes ziņā - no Laura Gundara dramaturgu kursa Latvijas Kultūras akadēmijā. Pavisam drīz izdevniecībā Mansards iznāks viņas pirmais dzejas krājums Bads. Pārklausos un blociņā ierakstu Pats. Agnese Rutkēviča nopriecājas, ka arī tādam nosaukumam nebūtu ne vainas. Viņai piestāvētu, jo konsekventi raksta «no vīrieša skata punkta», kamēr māsa Madara - no sievietes.
Dod enerģiju turpināt
Ko maina Prozas lasījumu laureātes statuss? «Man tas bija pārsteigums, jo lasījumos piedalījos pirmo gadu. Tas ir atspēriens. Balva dod enerģiju turpināt iesākto tālāk,» Agnese gan arī līdz šim neesot bijusi gluži šaubu un radošo moku saēsta iesācēja. Savu attieksmi pret uzrakstīto viņa raksturo kā veselīgu. Viņas pirmo stāstu žurnālā Karogs publicējis Guntis Berelis, teikdams: «Trīs gadus, Agnese, pagaidīsi un varēsi lasīt.» - «Toreiz man tas likās kaut kas tāls un neaizsniedzams,» atceras jaunā literāte. Ar ko viņai pašai īpašs ir prēmētais stāsts Melnais uzvalks? «Man ļoti aktuāla ir cilvēka iekšējās vientulības tēma. Vecie ļaudis, kas dzīvo nošķirti. Motīvs, kas iet cauri… divu cilvēku sastapšanās. Kā tās pasaules sadzīvo. Jauns puika un veca sieviete, kura dzīvo ļoti vientuļa. Tavā pasaulē pēkšņi iebrūk otrs cilvēks un kā ar to sadzīvot,» tā, brīžam saķerdama galvu un ilgi domādama, Agnese formulē godalgotā stāsta kodolu. Nemēdzot pati tā analizēt. No kurienes divdesmitgadniecei tāds vērīgums un pietāte pret vecu cilvēku pasauli ērā, kuru dibināti dēvē par jaunības kulta laikmetu? Laikam jau tas nāk no studijām pie Laura Gundara, kurš iedzinis tādu vērīgumu, ka Agnese nespējot vairs pat noskatīties nevienu filmu kā «normāls» skatītājs. Vērīgumu ietekmējusi arī «dzīvošanās ar māsu savā pasaulītē».
Stāsts pats rakstās
«Kad es rakstīju stāstu, kas bija Prozas lasījumos, biju laukos pie omītes. Tur dzīvoja vientuļa tante Janīna, un mēs viņu vedām uz veikalu. Kaut kā sasaucās ārējā vide ar to, kā tu iekšēji jūties. Nav tā, ka aiziet plūsma. Es zinu, ko es rakstu.» Iedvesmo arī cilvēki, kas apkārt. Tas var būt pat kāds ļoti liels sīkums. «Stāstā Melnais uzvalks visbūtiskāk man pašai bija tas, ka cilvēki var saprasties jebkurā vecumā. Pēkšņi uzrodas tas puika, kuru vecā vientuļā sieviete gribētu paturēt savā dzīvē. Galvenais vadmotīvs - pēkšņi kāds tavā pasaulē iebrūk un kā ar to tikt galā,» stāsta Andra Rutkēviča. Par savu visslielāko iedvesmas avotu rakstīt Agnese uzskata savu omīti laukos, kas viņas raksturojumā «ir pilnīgi traka». Stāstu uzrakstīt viņai esot daudz vieglāk nekā lugu vai dzejoli. Tas rakstās it kā pats. Vajag tikai piešķilt pirmo atslēgas vārdu vai frāzi.
Ceļ mājas
«Tētim darbabiedri pajautājuši, ko dara viņa meita. Tētis atgriezās mājās un sacīja: «Man darbā jautāja, ko dara meita.» Es teicu, ka kaut ko ar literatūru. Es tak nesaprotu, ko tur dari...Pap, meita teica, es daru tieši to pašu, ko tu. Tu cel mājas, ja? Nu jā. Tētis atbildēja. Nu redz, es arī ceļu mājas. Tikai ķieģeļu vietā izmantojot vārdu,» savu dvēseles kliedzienam līdzīgo no savas dzīves norakstīto credo Agnese Rutkēviča uzrakstījusi portālā Teritorija.lv darbā Saruna ar celtnieku.
Ko tālāk? Rakstīs. No literātu organizācijām Agnese Rutkēviča nesagaida neko īpašu un arī pati nepiedāvā nekādas oriģinālas sadarbības idejas. Pati rūpēsies par savu stāstu tulkošanu un popularizēšanu. Rakstnieks - profesija. Bet vai ar vārda māju celšanu var nopelnīt algu dzīvei? «Nē. Dramaturgs šobrīd ir bezdarbnieks.»