Šādus Veselības ministrijas (VM) priekšlikumus, ceturtdien tiekoties, apsprieda veselības ministre Ingrīda Circene un labklājības ministre Ilze Viņķele (abas Vienotība).
Kā Dienai pēc tikšanās pastāstīja veselības ministre, VM jau sagatavojusi priekšlikumus par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas paredz, ka darbnespējas lapas ārstējošais ārsts vienpersoniski varēs izsniegt tikai uz mēnesi. Šo ieceri atbalsta arī Labklājības ministrija (LM). Taču, pēc I. Circenes stāstītā, atbalstu neesot guvis VM izteiktais priekšlikums neizmaksāt slimības pabalstu personām, kam darbnespēja iestājusies alkohola reibumā. «Piemēram, uzskatām, ka trauma dzērumā ir paša cilvēka atbildība. Taču Labklājības ministrija norādīja, ka grūti būs pierādīt,» skaidro I. Circene. No darba kārtības ir noņemta iecere saīsināt maksimālo darbnespējas lapu izsniegšanas termiņu, jo pret to kategoriski iebilst LM.
Jau izskanējis, ka šā gada sākumā I. Circene nāca klajā ar ierosinājumu izsniegt darbnespējas lapas uz maksimālo laiku līdz 120 dienām jeb četriem mēnešiem, kā tas ir Lietuvā, nevis līdz 180 dienām jeb sešiem mēnešiem, kā patlaban Latvijā. Šo priekšlikuma pavasarī arī izskatīja VM organizētā darba grupā. LM nav mainījusi savu viedokli šajā jautājumā un norāda - Latvijā jau tagad ir maksimāli samazināti darbnespējas lapas termiņi slimības pabalsta saņemšanai un vairāk tos saīsināt nedrīkst. Kā Dienai pauž I. Viņķele: «Latvijai ir saistoši tie starptautiskie akti, kuriem tā pievienojusies, tā ir gan Sociālās drošības harta, gan starptautiskas konvencijas, kas nosaka - īsākais darbnespējas lapas laiks ir 26 nedēļas, un Latvija ir šo robežu sasniegusi.»
I. Viņķele pieļauj, ka varētu būt tādas situācijas, kad darbnespējas lapas ir izsniegtas personām, kurām tās nav nepieciešamas, proti, tieši sākoties tiesvedībai vai pirms darba attiecību pārtraukšanas. Neesot gan zināms, cik bieži tas notiek. LM dati liecina, ka vidējais slimības lapas izsniegšanas termiņš nesasniedzot mēnesi, tas ilgst 28 dienas. «Līdz ar to nevarētu teikt, ka masveidā slimotu pusgadu,» bilst I. Viņķele. Viņa uzskata - kad būs grozījumi MK noteikumos, kas paredzēs stingrāku ārstu kontroli, būs redzams, vai nepieciešamas vēl kādas izmaiņas. Tāpēc ceturtdien tikšanās laikā LM ar VM vienojusies, ka nākamgad Valsts kanceleja varētu veikt pētījumu saistībā ar darbnespējas lapas izsniegšanas tendencēm. I. Viņķele uzsver: «Slimības pabalsti nenāk no zila gaisa, bet gan veidojas no paša cilvēka veiktajām sociālajām iemaksām, tā ir apdrošināšana, (..) un nedrīkst pieņemt, ka visi krāptos.»
No I. Circenes stāstītā izriet, ka VM arī nolēmusi nedaudz atlikt sākotnējo priekšlikumu izvērtēt iespēju izsniegt darbnespējas lapas atbilstoši slimību diagnožu grupām, nosakot maksimālo ārstēšanās ilgumu pēc diagnozes. «Noskaidrojām, ka nav vienotas, kopējas datubāzes - nevaram savietot diagnozes ar ārstēšanās ilgumu. Varam tikai indikatīvi pieņemt,» saka I. Circene. Tāpēc nāksies gaidīt līdz e-veselības sistēmas ieviešanai, kad varēšot savietot abas datubāzes un precīzi aprēķināt vidējo ārstēšanās ilgumu atbilstoši diagnozei.