Situāciju Eiropā atvieglotu jau vairākus gadus apspriestais Eiropas Savienības vienotais patents, ar ko plānots radīt lētāku, vienkāršāku un efektīvāku patentu aizsardzības sistēmu. Patenta pieteicējam vairs nebūtu jāvēršas katrā Eiropas valstī atsevišķi, visu varētu nokārtot vienā valstī, maksājot vienu nodevu, taču patents būtu spēkā 25 ES valstīs. Tomēr pēdējā brīdī balsojums Eiropas Parlamentā par šo normatīvu aktu tika atcelts, un, kad šie nosacījumi varētu stāties spēkā, pagaidām nav zināms.
Latvijā gadā vidēji tiek iesniegti vairāk nekā simts patentu pieteikumu, no kuriem vismaz 80% arī tiek reģistrēti. Lielākā daļa patentu pieteicēju ir zinātniskās institūcijas, no kurām dominē Rīgas Tehniskā universitāte, taču ir arī privātie izgudrotāji un komercuzņēmumi. Taču statistikas, cik Latvijas izgudrotāju pieteikuši patentus citās valstīs, nav, bet citu valstu izgudrojumi, kurus piesaka patentēt Latvijā, uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, informē Latvijas Patentu valdes Izgudrojumu ekspertīzes departamenta vadošā eksperte Māra Rozenblate.
Uz jautājumu, vai 2011. gadā iesniegto 180 patentu pieteikumu ir daudz vai maz, M. Rozenblate piebilst - viss atkarīgs no tā, ar ko salīdzina. Ja ar kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā, tad Latvijā esam labākā situācijā nekā Lietuvā, jo mūsu izgudrotāji ir aktīvāki. «Ar igauņiem situācija ir duāla. Nacionālā līmenī esam daudz labāki nekā igauņi, bet starptautisko pieteikumu ziņā un ar vēlmi iegūt patentu citās valstīs igauņi ir nedaudz mums priekšā,» norāda eksperte.