Saeimā balsojis kopā ar tā dēvētajām oligarhu partijām. Taču par šo jautājumu ceturtdien vēl lems Vienotības valde, kad arī partijas pozīcija varētu būt skaidrāka. Savukārt Zatlera Reformu partija (ZRP) neatklāj, ar kuru politisko spēku tā labprātāk sadarbotos, jo to varēšot saprast tikai pēc tam, kad būs zināma partiju pozīcija programmatiskajos jautājumos.
Pēc Zatlera Reformu partijas iniciatīvas plānots politisko spēku nostāju kopā ar ekspertiem noskaidrot dažādās darba grupās. Vēl nav skaidrs, cik īsti to būs, jo sākotnēji Vienotība sacīja, ka tā kopā ar ZRP veidos vienu darba grupu. Kad tā būs saskaņojusi viedokļus, tās darbā iekļausies potenciālais trešais partneris. Savukārt ZRP jau iesaistījusi šajā procesā arī Saskaņas centru. Trešdien pieejamā informācija liecināja, ka viena darba grupa abām partijām būs kopā ar SC, bet otra - ar VL-TB/LNNK. Vienotības līdere Solvita Āboltiņa atzina, kas tas viņu nedaudz mulsina, jo agrākā prakse bija, ka programmatiskās nostājas darba grupās tiek saskaņotas tad, kad koalīciju veidojošās partijas sāk darbu pie valdības deklarācijas.
No ZRP līderu Valda Zatlera un Edmunda Sprūdža teiktā varēja noprast, ka partija vēlas lauzt agrāko kārtību - lai saprastu, kuri partneri ir saderīgāki un var kopā strādāt, programmu galvenie jautājumi jāizrunā pirms koalīcijas robežu novilkšanas. Turklāt, kad būšot izveidota koalīcija, partijām vairs nebūs iespējas uzstāt uz savu ideju iemiesošanu valdības deklarācijā. ZRP pārstāvji arī žurnālistiem uzsvēra, ka ir būtiski jautājumi, kas ir vairāku ministriju kompetencē, un viņiem nav pieņemama agrākā prakse, kad partijas sadalīja ministrijas un katra atbildēja tikai par sevi. Līdz ar to pārnozaru attīstības jautājumi bija atstāti novārtā. V. Zatlers medijiem atzina: «Mēs esam spītīgi un ietiepīgi savu programmu aizstāvēsim.» Citu partiju prioritātes viņiem tā arī neesot kļuvušas skaidras. Viens no galvenajiem ZRP mērķiem ir panākt pārmaiņas izglītības sistēmā, deleģējot ministra amatam Robertu Ķīli.
ZRP savu pieeju ir klāstījusi arī VL-TB/LNNK. Viens no tās līderiem Gaidis Bērziņš žurnālistiem atzina, ka paralēlo darba grupu veidošanu griboties salīdzināt ar situāciju, kurā «viens pārdevējs vēlas pārdot kādu lietu divas reizes - no kura pirmā saņems samaksu, tam arī lietu atdos». Dažiem politiķiem bijis iespaids, ka atšķirībā no Vienotības, kas ieinteresēti šo triju partiju sarunās iztaujājusi Nacionālās apvienības pārstāvjus, ZRP vadībai tāda vēlme nav bijusi. G. Bērziņš to nebija sajutis, bet V. Zatlers pat žurnālistiem neformālā sarunā atzina, ka ar Nacionālo apvienību esot vieglāk runāt nekā ar Vienotību. Taču ZRP mērķis ir izveidot koalīciju, kurai Saeimā ir divu trešdaļu balsu vairākums, lai tā var grozīt arī Satversmi un nodrošināt tautas vēlēta prezidenta institūcijas ieviešanu. Ar VL-TB/LNNK, ar kuru šis mērķis saskan, nav iespējams izveidot tik plašu koalīciju. Vienotības attieksme pret Satversmes grozījumiem, kas paredz citu prezidenta ievēlēšanas kārtību un pilnvaru paplašināšanu, ir rezervētāka, jo vispirms būtu nepieciešama diskusija sabiedrībā. Uz jautājumu, vai V. Zatleram tas ir tik svarīgi, jo viņš pats vēlas kļūt par tautas prezidentu, ZRP līderis atbildēja: «Man to nevajag.»