Taču ekspremjera vadītā biedrība neaprobežojas tikai ar viena politiskā spēka potenciālu atbalstu, bet jau kopš jūnija sākuma īsteno kampaņu, piedāvājot slēgt līgumus politiskajām partijām par atbalstu Autoceļu fonda atjaunošanai, solot publiski kaunināt tās, kas no šāda līguma slēgšanas atteiksies. Plānots vadāt apkārt reklāmu, kuras vienā pusē būs cildināti atbalstītāji, bet otrā norādīti tie, kuri atteikušies.
Autoceļu fondu, kurā daļu līdzekļu nodrošināja no akcīzes nodokļa naftas produktiem, likvidēja Einara Repšes valdība 2003. gadā, kad finanšu ministrs bija vēlākais premjers Valdis Dombrovskis (abi tolaik pārstāvēja partiju Jaunais laiks), un, kā rāda to laiku preses materiāli, jau tad nozares speciālisti, ieskaitot toreizējo satiksmes ministru Robertu Zīli (VL-TB/LNNK), izteica bažas, ka finansējums ceļiem samazināsies, kas arī piepildījās.
Gaidīs līdz augustam
Vēstulē, ko Latvijas ceļu būvētāja pārstāvji un viņu partneri no Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas un Latvijas Motoklubu asociācijas nosūtījuši partijām, norādīts, ka pēdējo 10 gadu laikā nodokļu skaits, kurus maksā autobraucēji un motobraucēji, ir pieaudzis no diviem līdz septiņiem nodokļiem plus vēl auto gāzes akcīze. Kopējais autobraucēju nodokļos samaksātās naudas apjoms 2014. gadā sasniegs 476 591 000 eiro iepretim 201 390 000 eiro 2003. gadā, taču ceļiem no tās nonāk vien 111 632 000 eiro jeb tikai 23%. «62% ceļu jau 18 gadus nav redzējuši nekādus darbus uz tiem, tos «rotā» 531 sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esoši tilti no visiem 943 valsts pārziņā esošajiem tiltiem. Pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) datiem, sliktā un ļoti sliktā stāvoklī ir 48,7% pašvaldību ceļu, bet tikai aptuveni 200 tiltu no pašvaldību īpašumā esošajiem 1043 tiltiem ir teicamā tehniskā stāvoklī,» teikts vēstulē, kuras beigās partijas aicinātas parakstīt vienošanos, ka pēc vēlēšanām tās atbalstīs Latvijas Autoceļu fonda atjaunošanu.
Šādu vienošanos jau paspējusi parakstīt Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un partija Latvijas attīstībai, kuras līderis Einars Repše tagad savu kādreizējo viedokli radikāli mainījis un kļuvis par fonda atjaunošanas idejas atbalstītāju. Vakar vienošanos parakstīja ar Latvijas Reģionu apvienību, bet šodien plānots tādu pašu dokumentu parakstīt ar partijām Vienoti Latvijai un Saskaņa. Ceturtdien šāda procedūra priekšā arī ar Ingunas Sudrabas vadīto politisko spēku No sirds Latvijai!. Savukārt trīs citas partijas, ko ceļu būvētāji uzrunājuši, - Vienotība, Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK un Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP) - savu attieksmi neesot paudušas, Dienai izteicās A. Bērziņš. Viņš gan atgādina, ka vēstulē partijas lūgtas atbildēt līdz 1. augustam, tāpēc nebūtu korekti izdarīt secinājumus, ka kāds no uzrunātajiem noteikti grasītos atteikties. Uz dokumenta parakstīšanu pieteikties gan varot arī tie, kuri no ceļu būvētāju puses nav aicināti.
Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs Aigars Lūsis nezināja teikt, kam šāda ceļu būvētāju vēstule bijusi sūtīta, jo viņš tādu nav redzējis un arī partijas vadības līmenī šādas vienošanās parakstīšana nav izskatīta. Taču viņš neizslēdza iespēju šo jautājumu partijā apspriest. Savukārt, kā noprotams no līdzšinējiem satiksmes ministra Anrija Matīsa (Vienotība) izteikumiem, Vienotība šāda dokumenta parakstīšanu var arī neatbalstīt. Pēc Autoceļu padomes atjaunošanas šā gada jūnijā A. Matīss izteicās, ka Autoceļu fonda atjaunošanai pilnā apjomā budžetā trūkst līdzekļu, bet ir plānots to paveikt līdz 2019. gadam. Arī finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) ir vairākkārt norādījis, ka ministrija speciālo budžetu veidošanu neatbalsta. Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Dienai atbildēja ar īsziņu: «Pret civilizētu Autoceļu fondu mums nav iebildumu.»
Var nākt arī citi
Jautāts, vai kā bijušais premjerministrs A. Bērziņš nesaskata riskus, ka Autoceļu fonda atjaunošana varētu radīt līdzīgu priekšlikumu lavīnu no citu nozaru pārstāvjiem, viņš atbild: «Protams, ka tā būs,» - minot piemērus gan aizsardzības jomā, kur jau iezīmēti konkrēti procenti no iekšzemes kopprodukta, gan dažu partiju priekšlikumus atgriezties pie konkrēti iezīmēta finansējuma arī Valsts kultūrkapitāla fondam. Arī demisionējusī veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) virzīja jautājumu par veselības apdrošināšanu, kas pakalpojuma saņemšanu saistīja ar nodokļu nomaksu, pēc būtības arī rosinot izveidot speciālo budžetu. «Mēs neesam pirmie. Tas, ka kaut kādā veidā jāiedala resursi stratēģiski svarīgām nozarēm, drīzāk ir valdības prioritāšu jautājums. Pragmatiski cilvēki saprot, ka ceļi ir stratēģisks jautājuums. Ekonomiskais izrāviens, mobilitāte un drošumspēja, par ko runā Nacionālais attīstības plāns, nav īstenojami bez ceļiem, jo pretējā gadījumā vienīgā mobilitāte ir izbraukšana no valsts,» izteicās A. Bērziņš. A. Lūsis, vaicāts, vai citas nevalstiskās organizācijas ir piedāvājušas Nacionālajai apvienībai slēgt kādus līgumus pirms vēlēšanām, atzīst, ka interese ir bijusi par attieksmi pret konkrētiem jautājumiem, taču līdz parakstīšanai dokumenta formātā nav nonākuši.