Loģistikas firmu iegūglē
Romāns Ruzins* no Ķīnas un citām valstīm importē elektriskos velosipēdus un tirgo tos Latvijā. Velosipēdi tiek atgādāti kuģa konteineros izjauktā veidā. «Pasūtīt velosipēdu detaļas un skrūvēt tos kopā tepat uz vietas sanāk finansiāli izdevīgāk. Pirmos elektriskos riteņus pasūtīju jau gatavus, pēc tam kļuvu gudrāks,» stāsta Romāns.
Tomēr biznesa iesākums nav bijis tik gluds, cik gribētos. Uzņēmējs atklāj, ka nācies kāpt arī uz grābekļiem: «Pirmā transporta kompānija, ko izvēlējos, piedāvāja pašu zemāko cenu. Tomēr izrādījās, ka krava pienāk Tallinas ostā un preces uz Rīgu ved kāds viņu vietējais partneris. Rezultātā nolīgtā cena izauga divtik.» Šobrīd Romāna pasūtījumus piegādā tā pati ķīniešu kompānija, kas sākumā, tikai kravu no Tallinas atved cits piegādātājs. Uz jautājumu, kā tika atrasta transporta kompānija, uzņēmējs atbild ar smaidu: «Sagūglēju.»
Ar eksportu - vienkāršāk
Romāna uzņēmuma eRitenis.lv tirdzniecības apjomi pagaidām nav tik lieli, lai nomātu veselu konteineru, tādēļ prece tiek piešķirota un sūtīta kā saliktā krava kopā ar citu pasūtītāju mantām. Tas esot izdevīgākais risinājums nelieliem sūtījumiem. Krava uz Latviju ceļo aptuveni 4-6 nedēļas, un uzņēmējs to saņem muitas noliktavā Rīgā. «Es izmantoju muitas deklarantu pakalpojumus, šobrīd tas ir ļoti vienkārši. Iedodu viņiem mapīti ar rēķiniem, pārskaitu muitas nodevas un braucu pakaļ precei. Deklarantu izmaksas ir atkarīgas no preču pozīciju skaita, bet muita - no tā, kas tiek vests,» stāsta Romāns.
Viņa uzņēmuma otrs darbības virziens ir velorikšu eksports. Rīgā būvētās velorikšas tiek pārdotas gan uzņēmumiem Lietuvā un Igaunijā, gan arī eksportētas uz Krieviju un Norvēģiju. «ES robežās tirgoties nav vispār nekādu problēmu. Izraksti rēķinu, saņem apmaksu un sūti prom. Savukārt, vedot preci ārpus ES, par muitu rūpējas pircējs. Šobrīd būvējam pirmās velorikšas norvēģiem. Redzēs, kā veiksies ar piegādi. Firma, kas ved, it kā jau ir sarunāta,» atklāj uzņēmējs.
Paypal ir izdevīgāks
Arī citas projekta Dienas starts dalībnieces Evas Narunovskas uzņēmums IT Sapiens nodarbojas ar eksportu. «Mēs izstrādājam programmnodrošinājumu pasūtītājiem no Kanādas un Meksikas. Savā ziņā tas ir eksports, tomēr ar muitu mūsu pakalpojumi netiek aplikti,» viņa stāsta. Eva izpētījusi, ka viens no izdevīgākajiem veidiem, kā saņemt samaksu no klienta, ir, izmantojot Paypal sistēmu: «Bankas par starptautisku pārskaitījumu var paprasīt pat 10%. Paypal pārvedums maksā 4% no summas, kas gan arī ir daudz, bet citu risinājumu pagaidām vēl neesmu atradusi.»
Eva atklāj novērojumu, ka uzņēmumi, kam ir klienti ārzemēs, ir daudz mierīgāki. «Vietējais tirgus mēdz uzdzīt stresu, citreiz te ir kā ūdens glāzē, kurā nemitīgi bango vētra.» Eva uzskata, ka ārzemju sadarbības partneri nodrošina sabalansētāku un stabilāku uzņēmuma attīstību.
Eksportēs franšīzi
Valodu apmācību firma Password X vēl tikai grasās iekarot eksporta tirgus. Ingas Mundas uzņēmums šobrīd beidz darbu pie valodu apguves lomu spēļu ražošanas: ir izgatavots kāršu spēles iepakojums, un augustā sāksies inovatīvā produkta virzīšana tirgū. Inga plāno galvenās mārketinga un reklāmas aktivitātes veikt specializētos angļu valodas skolotāju interneta resursos.
Tīrīšanas pakalpojumu uzņēmums no Rēzeknes tutinelli neko neimportē, neeksportē un arī tuvākajā nākotnē neplāno to darīt, atzīst firmas vadītāja Tamāra Tutina: «Pagaidām vēl nav tie apgriezieni.»
Savukārt uzņēmējs Gints Zīverts ārzemēs iepērk garšvielas savam taizemiešu restorānam: «Holandē atrodas Eiropā lielākā garšvielu noliktava, kas tirgo arī no Taizemes vestās garšvielas. Tur es arī tās pasūtu - izvēlos pēc kataloga, un pēc pāris dienām pasūtījums ir klāt.» Uzņēmējs atklāj, ka nākotnē plāno eksportēt restorāna Kotai franšīzi. «Ir zināmi plāni un domas attiecībā uz Krievijas tirgu, Maskavu,» Gints padalās iecerēs.
* Šonedēļ Diena.lv visvairāk portāla lasītāju balsu nominācijā Perspektīvākais starts