Kāda ir jūsu prognoze - vai kāda partija pārsniegs tēriņu griestus?
Ja arī pārsniegs, tad tā nebūs būtiska summa un nevarēs runāt par būtiskiem pārkāpumiem. Viena partija ļoti strauji tuvojas limitam. Izskatās, ka partijas pašas šogad seko līdzi saviem tēriņiem, un viņiem nav arī īpaši lielas motivācijas griestus pārsniegt. Proti, tām vēl ir citas iespējas, kā izvērst savas aktivitātes. Ar 2012. gadu tām ir piesolīts arī valsts finansējums.
Kādas no būtiskām pozīcijām neiekļaujas tēriņu limitā?
Limitā neiekļaujas visi tikšanās pasākumi ar vēlētājiem. Tie var būt, piemēram, piesaistot papildu pasākumus, piemēram, mākslinieku uzstāšanās vai kādas citas atrakcijas. Bet mēs redzam, ka tas īpaši populāri nav. (..) Pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām bija diezgan labs piemērs ar pasākumu Arēnā Rīga un izskatās, ka šogad partijas šāda veida pasākumus nerīko. Vai nu viņi uzskata, ka tie nav pietiekami efektīvi, vai arī viņiem pietiek ar esošajiem tēriņu griestiem.
Pašlaik ir relatīvs klusums no partiju puses, ja salīdzinām ar iepriekšējām vēlēšanām. Vai var teikt, ka partiju mēģinājumi apiet likumu kļuvuši vismaz mērenāki?
To diezgan droši varēja prognozēt jau pirms kampaņas sākuma. Domāju, ka vairāk nekā pusmiljona latu lielais limits viņiem šajā ekonomiskajā situācijā ir vairāk nekā pietiekams. Pirms tam pat izskatījās, ka būs grūtības šo naudas summu savākt, bet izskatās, ka, konsolidējoties partijām, tās tādā veidā šo problēmu ir atrisinājušas. (..) Ja līdz šim neesam atklājuši partiju nosaukumus, pieturēsimies pie šīs tradīcijas arī turpmāk, bet man šķiet, ka cilvēki ļoti labi saprot pēc reklāmas apjomiem un resursiem, kas tiek ieguldīti kampaņā, kuri ir līderi aģitācijas materiālu izvietošanā.
Tātad likumi nav sakārtoti tā, lai mazinātu partiju atkarību no lieliem ziedotājiem?
Normatīvie akti nav bijuši sakārtoti tā, lai mazinātu partiju atkarību no dārgām vēlēšanu kampaņām un atkarību no naudas. Bet, vai tas būtu izdarāms tikai ar likumu palīdzību, tā tāda diezgan diskutabla tēma. Kamēr būs diezgan liels vēlētāju skaits, kurus var ietekmēt ar masīvu reklāmas kampaņu, respektīvi, tie, kuriem nav nostabilizējušies politiskie uzskati un kuri nav uzskatīti par stabilu elektorātu kādam politiskam spēkam, tik ilgi, pat nosakot ierobežojumus partiju kampaņām, tas (partiju atkarība no ziedotājiem - red.) tomēr saglabāsies.
Par LNT diskusiju ciklu Latvija, mēs tevi dzirdam! mediju eksperti norādījuši, ka, viņuprāt, tā ir slēpta politiskā aģitācija. Kā to vērtē KNAB?
Mēs to joprojām vērtējam. Neslēpšu, ka mums darbu sarežģī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums, ka viņi tur nesaskata priekšvēlēšanu aģitāciju.
Vai priekšvēlēšanu laikā esat izjutuši politisku spiedienu?
Nē, es domāju, ka par spiedienu runāt nevarētu, izņemot vienu gadījumu, kad viens no politiķiem (Ainārs Šlesers - red.) brīdināja mūs no iejaukšanās politikā. Bet pārējos gadījumos vairāk varētu būt runa par lielākiem resursiem, jo mēs paši savu monitoringu nevarējām veikt. Bet tā ir resursu, nevis spiediena problēma.