Paredzams, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa likme līdz 2014. gadam netiks mainīta un paliks 15% apmērā, nemainīgs paliks arī kopējais nodokļu atvieglojumu apjoms. Turpmākajos gados paredzēts iedzīvotāju ienākuma nodokļu apjomu pielīdzināt 2012. gada plāna apmērā. Ministrs atturējās apgalvot, vai, palielinoties izaugsmei, nodokļu slogu varētu samazināt uz neapliekamā minimuma palielināšanas rēķina vai samazinot nodokļa likmi, vien norādīja, ka diskusijas varētu būt par to, cik nozīmīga būs tieši mazturīgāko iedzīvotāju aizstāvēšana un cik - vienādu atvieglojumu piešķiršana visiem. Piedāvāts arī nepalielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu virs pašreiz noteiktās likmes. Pievienotās vērtības nodokļa standarta likmi plānots saglabāt 22% apmērā, kopējo samazināto likmi un citu atvieglojumu apjomu - nepalielināt. Akcīzes nodokli turpmākajos gados domāts paaugstināt tikai tabakas izstrādājumiem, līdz 2018. gadā tas sasniegs Eiropas Savienības minimālo līmeni, bet citiem akcīzes produktiem to nemainīt. Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) jomā no 2012. gada ir paredzēts nebūtisks sloga palielinājums, radot nodokļu iekasējumu aptuveni septiņus miljonus latu. Taču no 2013. gada pašvaldībām būs tiesības pašām noteikt NĪN likmes, iekļaujoties likumā noteiktā koridora ietvaros.
Stratēģiju paredzēts virzīt uz Ministru kabinetu augusta sākumā. Finanšu ministrs atzīmē, ka tas ir tikai «rāmja dokuments», jo paralēli paredzēts aktīvi apkarot ēnu ekonomiku un veikt strukturālās reformas. Vienlaikus stratēģija novelk sarkanās līnijas, kuras nedrīkst pārkāpt, lai pildītu gan starptautisko aizdevēju prasības, gan ietu attīstības virzienā. «Ja nākamo valdību laikā tās tiks pārkāptas, tā būs darbošanās pret valsts izaugsmi,» uzskata A. Vilks.
No nākamā gada budžeta konsolidācijas 100-110 miljoniem latu aptuveni 90% veidos izdevumu samazināšana, 10% varētu būt arī atsevišķas nodokļu likmju korekcijas, tomēr patēriņa nodokļu likmes paliks nemainīgas, lai saglabātu zemu inflācijas līmeni, teicis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, ziņo LETA.
A. Vilks atzīst, ka, tā kā šis gads izvērties par vēlēšanu gadu, budžeta apjoma nosaukšana aizkavējusies. Viņš arī norāda, ka pirmais ceturksnis nav devis atbildi, kāds šogad būs Latvijas ekonomikas pieaugums. Patlaban Finanšu ministrijā pēc saskaņota budžeta sastādīšanas grafika notiek darbs pie makroekonomikas prognožu apstiprināšanas, bet, ja referendumā 23. jūlijā tiks lemts par Saeimas atlaišanu, Ministru prezidentam varētu tikt piedāvātas grafika izmaiņas, Dienai skaidro ministra preses sekretāre Aiga Aizpuriete.