Es te vienkārši sacepos par to, ka, vides un sava slinkuma ietekmēts, pamazām vien atkāpjos no principiem, kurus uzskatīju par vērtīgiem un stabiliem. Pamazām, piekrītot no sākuma sīkiem, bet ar katru reizi arvien nozīmīgākiem kompromisiem pašam ar sevi, kļūstu neprasīgs, piekāpīgs un miermīlīgs. Nu jau kuro reizi pieķerot sevi pie domas «būs jau labi», pašam kļūst interesanti, cik tālu esmu gatavs piekāpties.
Aotearoa Sauvignon Blanc 2008. Viss. Jāpērk brilles. Sen nebiju šitā iepircies. Pareizāk, jau sen biju aizmirsis par šādu vīnu eksistenci. Protams, tas liecina tikai par manu nevīžību un nevērību. Nu ko - mazo burtiņu nelasīšana vainagojās ar Jaunzēlandes vīnu, kurš pudelē pildīts... Vācijā. Tātad jādejo ar to dāmu, kura uzlūgusies. Nepārprotiet, vīns ir labs. Ja neņem vērā manu iedragāto pašcieņu un pašpārliecinātību, vīns izrādījās visnotaļ dzerams. Vīns, kurš varētu patikt dažādu kursu un pašizglītības nenomocītiem dzērējiem. Iesācējiem, ja lietojam vienu vārdu.
Ja jūsos jau manāmas puslīdz advancēta vīndzērāja pazīmes, kas liek vīnu nevis vienkārši dzert, bet to vērtēt, vīns liksies pārāk vienkāršs. Tam piemīt visas tās īpašības, ko mēs gaidām no Jaunzēlandes Sauvignon Blanc, - ērkšķogu, citrusu un melones aromāti, kā arī patīkams skābums un atspirdzinoša pēcgarša, bet tomēr kaut kā pietrūkst. Mineralitātes un dzīvīguma trūkst. Izdomāju. Lieciet šo vīnu galdā lielākā burziņā, kur dzērieniem atvēl tikai «padzerties» lomu! Kā slāpju dzesētājs - ideāls. Dzēriens, kurš kautrīgi paliks ēnā, ļaudams ēdieniem zīmēties.
Foundstone Unoaked Chardonnay 2008. Vīns, kurš ar drošu roku ievietojams tajā atmiņas folderītī, uz kura rakstīts «nedomājot pērkamie vīni». Kāpēc? Mēģināšu izskaidrot. Patīk man tīras un nesamocītas lietas. Tīras krāsas, tīras garšas un vienkāršas baudas. Ozolkoka vērtīgo aromātu neskarts Chardonnay ir no šīs kategorijas. Nekā ekstraordināra. Smaržā visai kautrīgs un bez pārsteigumiem, vīns nes siltā zemē augušai vīnogai raksturīgo augļainumu un spirgtos citrusu un ļoti gatavu augļu aromātus. Sasmaržoju meloni, bišu vasku un sukādes, sagaršoju ābolus, bumbierus un vēl kaut ko. Pēc malka norīšanas vīns mutē atstāj skābi rūgtenu garšas nospiedumu. Pikantais rūgtums pēcgaršā, kas, iespējams, kādu samulsinās, manuprāt, ir patiesi noderīgs, ja šo vīnu lietosiet kā aperitīvu. Saprotot, ka patlaban svaigā gaisā vakariņo tikai ekstrēmisti, kā pieēdienu ieteikšu ļoti baltu, viegli grilētu zivi, blanšētus vai svaigus dārzeņus ar maigu vinegreta mērci. Nav ko gaidīt, jādzer tagad! Var iepirkt arī krājumus nākamajai vasarai. Ilgāk gan ne.