Vīnrūpniecība un zvejniecība - pār šīm Adrijas jūras piekrastes valstij tradicionālajām nozarēm ES kontrolējošās rokas ēna pārlaidās jau pirms Horvātijas oficiālās uzņemšanas dalībvalstu pulkā. Eiropas Komisija (EK) horvātu vīndariem pirms dažiem mēnešiem izplatīja paziņojumu, ka pēc 1. jūlija viņiem aizliegts valstī populārāko vietējo vīnu Prosek tirgot ar šādu nosaukumu. Iemesls - vārda pārlieku lielā līdzība ar Prosecco - ES tradicionālo īpatnību produktu sarakstā reģistrēto un EK regulas aizsargāto itāļu vīna apzīmējumu. Horvāti iebilst, ka ir aplami apsūdzēt viņus itāļu dzēriena kopēšanā, jo atšķirībā no dzirkstošā Prosecco Prosek ir salds dzintarkrāsas deserta vīns un to no pavisam citas šķirnes vīnogām Dalmācijas reģionā ražo jau gadsimtiem ilgi.
EK savu lēmumu pamato ar iespējamu patērētāju maldināšanu un jau ieteikusi nosaukumu Prosek aizstāt ar Vino Dalmato. Vīndari laikrakstam Daily Telegraph neslēpj savu sašutumu un pārmet savai valdībai, ka tā nav bijusi tālredzīga un laikus nav piešķīrusi nosaukumam Prosek nacionāli aizsargājamas vērtības statusu.
Vēl lielākām pārmaiņām gatavojas teju 3700 horvātu zvejnieku un vietējā flote - uz viņiem turpmāk attieksies ES zvejas kontroles sistēmā noteiktie apjoma ierobežojumi, tāpēc samazināsies arī zivju produktu pārdošanas daudzums. Turklāt horvātiem visi savi kuģi un laivas būs jāaprīko ar satelīta monitoringa uzraudzības sistēmu, un daudziem būs jānomaina zvejas tīkli, lai tie atbilstu ES normatīviem. «Man šīs uzspiestās pārmaiņas izmaksās ne mazāk kā 100 000 kunu (aptuveni 9500 latu), un to neviens nekompensēs,» ziņu aģentūrai Reuters norāda vietējais zvejnieks Danilo Latins.
Horvātu zvejnieki ir neapmierināti arī ar faktu, ka pēc valsts iestāšanās ES Adrijas jūras austrumkrasta ūdeņi kļūst atvērti visiem ES zvejas kuģiem. Viņi uztraucas, ka šīs pārmaiņas ļaunprātīgi izmantos kaimiņu itāļu flote, kas jau iepriekš mēdza slepeni zvejot Horvātijas īpašumos. «Zvejnieku bažas ir pamatotas, jo Horvātijas piekrastē ir četras reizes vairāk zivju nekā Itālijas ūdeņos, turklāt itāļiem ir daudz lielāka flote,» ziņu aģentūrai Reuters skaidro zvejas eksperts Miro Kuciks un uzsver, ka šī iemesla dēļ steidzami jārod risinājums, kā aizsargāt Horvātijas resursus.
EK savā ziņojumā gan norāda, ka horvātu zvejniekiem neesot pamata justies apdraudētiem, jo ES kontrolē arī kaimiņvalstu, tostarp Itālijas, zvejniecību un turpmāk arī horvātiem ik gadu būs pieeja 30 miljonu eiro lielajam ES Zivsaimniecības fondam.