Pēdējā mēneša laikā uz dzelzceļa piedzīvoti vairāki nelaimes gadījumi - 31. martā Liepājā vilciens saskrējās ar vieglo auto Audi, 29. martā - sadursme ar smago auto uz pārbrauktuves Ķegumā. Lai saprastu, kāda ir mašīnista ikdiena, cik bieži uz dzelzceļa nākas piedzīvot kritiskas situācijas, Diena devās sešas stundas ilgā braucienā maršrutā Rīga-Valga-Rīga.
Autopilots ir mīts
Nepārtraukti līst, un ir migla. Sākumā redzamība - aptuveni kilometrs, tuvāk Valgai tā samazinās. Ceļš diezgan līkumains, un bīstamo posmu netrūkst. Andrejam priekšā instrukcija, ar kādu ātrumu kurā posmā drīkst braukt. Ir vietas, kur atļautais ātrums ir tikai 20-40 kilometru stundā, galvenokārt stacijās, bet ir vietas, kur var braukt ar 120 kilometru ātrumu, tas ir arī mūsu vilciena konstrukcijas pieļaujamais ātrums. «Atļauto ātrumu pārsniegt nedrīkst, un tas arī nav iespējams. Tas, kā mēs braucam, tiek ierakstīts speciālā lentē,» rāda Andrejs. Viņš arī kliedē mītu par autopilotu, kuru mašīnists varot ieslēgt un zvilnēt krēslā, kamēr vilciens pats brauc, vai to, ka mašīnists braucošā vilcienā kaut uz mirkli varētu pamest kabīni. Uz vadītāja paneļa ik pa brīdim iedegas sarkana poga, kas ir modrības sistēma, un, ja tā tūlīt nesaņems signālu, ka mašīnists ir darba vietā un dara savu darbu, vilciens pēc dažām sekundēm apstāsies.
Modram jābūt ik brīdi - gan sekojot visiem mērinstrumentiem, gan vērojot vilciena priekšā notiekošo. Andrejs, uzmanīgi veroties tālumā, piebilst, ka labas redzamības gadījumā šķērsli var pamanīt laikus, taču tādā dienā kā šī vai arī ja ceļš ir līkumains tas ir apgrūtinoši.
Runājot par pārbrauktuvēm, Andrejs stāsta, ka drošākas ir tās, kurās joprojām ir dežuranti. Ja uz pārbrauktuves kaut kas atgadās, viņi ieslēdz brīdinošo signālu un mašīnists laikus sāk bremzēt. Uz pārbrauktuvēm ar automātisko signālu regulējumu par bojātām iekārtām vai nolauztām barjerām signālu saņem stacijas dežurants vai dispečers un ziņo mašīnistam, bet šķēršļa pamanīšana ir tikai mašīnista atbildība. Ja braukšanas ātrums ir 120 kilometru un vilciens - pilns ar cilvēkiem, bremzēšanas ceļš var sasniegt kilometru.
Cilvēki ir neprognozējami
Andreja un Alekseja praksē pēkšņi apstādināt vilcienu vajadzējis tikai dažos gadījumos, piemēram, kad divas reizes uz sliedēm bija nokritis koks. Gadījies arī nobraukt kādu meža dzīvnieku, nelaimes gadījumu ar cilvēkiem, paldies Dievam, nav bijis.
Turpretī Staņislavs, kuram pieredze pie dīzeļvilciena vadības pults bijusi krietni lielāka, pat neņemas saskaitīt tās reizes, kad piespiedu kārtā nācies apstādināt vilcienu. «Cilvēki ir neprognozējami. Joprojām nespēju izskaidrot, kāpēc, ejot pāri ceļam, cilvēki paskatās uz abām pusēm, bet, ejot pāri sliedēm, neskatās ne pa labi, ne pa kreisi,» saka Staņislavs. Par to pārliecināmies arī mēs. Vilciens apstājas Lodē, un izkāpušie, pat nepametot aci vilciena virzienā, gar pašu priekšu metas pāri sliedēm. Tikai pēc tam, kad mašīnists ir brīdinoši signalizējis, jo vilcienam jādodas tālāk, dažs ar acs kaktiņu pašķielē un palaiž vilcienu. «Cilvēki ir ielāgojuši, kad vilciens brauc un kad ne, un droši iet, taču varbūt ir atklāts jauns reiss vai vilciens pienāk ar kavēšanos,» saka Staņislavs un piebilst, ka pēdējo gadu «sērga» ir jaunieši, kas klausās mūziku ar austiņām. Viņi nedzird brīdinošo signālu, un tikai tad, kad mašīnists apstādinājis vilcienu un paraustījis tādu gājēju aiz piedurknes, tas atjēdzas, kur atrodas.
«Jau Ventspils?»
Ar apbrīnojamu magnētisku spēku sliedes pievelk iereibušos. Staņislavs stāsta, ka 90. gadu beigās Suntažu pusē, izbraucot no kāda līkuma, ieraudzījis uz sliedēm sēžam divus vīrus. Paspējis apturēt vilcienu, gājis klāt, bet viņi nav reaģējuši. Cēluši vīrus ar visām pudelēm uz rokām, aiznesuši drošā attālumā un braukuši tālāk, bet palicēji pat nav sapratuši, kas notiek. Taču vēl divus līdzīgus bēdubrāļus, izbraucot no līkuma ar diezgan lielu ātrumu, mašīnists pamanījis par vēlu un vilcienu apstādināt nav paspējis. Andrejs atceras, ka Čiekurkalna stacijā modinājis kādu uz sliedēm gulošo. Tas atjēdzies un prasījis: «Jau Ventspils?»
Staņislavs reiz piedzīvojis arī filmas Kaukāza gūstekne cienīgus kadrus: trīs meitenes, sadevušās rokās, stāvējušas uz sliedēm vilciena ceļā. Vistrakāk esot ar pašnāvniekiem, kuri parasti vilciena priekšā izlec pēdējā brīdī, un tad laikus apstādināt vilcienu faktiski nav izredžu.
Latvijas dzelzceļa galvenais tehniskais inspektors Dainis Zvaners kā galvenos iemeslus, kāpēc notiek nelaimes gadījumi uz sliedēm un avārijas uz pārbrauktuvēm, min cilvēku neuzmanību un pārgalvību. Pērn lokomotīvju vadītāji 98 reizes izmantojuši pēkšņo bremzēšanu un paspējuši novērst uzbraukšanu cilvēkiem, no tiem 11 gulēja starp sliedēm, sešos gadījumos tie bija bērni, kas spēlējās uz sliedēm.