Kad iznāks šī avīze, 12 gadu vecais Mikiņš jau mūs vēros no mākoņa maliņas. Cīņa par Mikiņa dzīvību ir zaudēta. Viņam bija slimas aknas, un «tikai pateicoties Mazo brāļu hospitāļa dakterim Guntaram Avdoško, ieguvām vēl divas trešdaļas kaķa mūža». Klīnikā viņam bija visbiezākā slimības vēsture, jo problēmas sākās jau no triju gadu vecuma. Mikiņš pārcieta četras narkozes. Pēc operācijām Daina viņu kopa kā mazu bērnu - vilka autiņbiksītes un veda pie daktera, lai mīluli liktu pie sistēmas. Vēlāk Daina pati iemācījās injicēt zāles. Pēdējos gados šķita, ka slimība jau ir atkāpusies, bet daudzie medikamenti bija atstājuši ietekmi uz viņa aknām. Mikiņš Dainai izmaksājis kaudzi naudas, tā sacīt, vairākus šķirnes kaķus par to naudu būtu varējuši nopirkt. Taču Mikiņa mūžs bija visu pūļu un pārdzīvojumu vērts. Daina spriež - varbūt šis stāsts noder, kad cilvēki šaubās - ārstēt savu mājdzīvnieku vai eitanizēt, kas ir vienkāršāk. Ietaupās laiks, nauda un raizes? Katram cilvēkam sirds pateiks priekšā, kā rīkoties. Galvenais, lai mīluļi paliek mūsu sirdīs un gaišās atmiņās.
Viņš bija vienkārši Mikiņš
Pagājušajā nedēļā saņēmu sāpju pilnu vēstuli no Dienas
lasītājas Dainas Ozoliņas. Tas ir stāsts par ģimenes locekli: «Mūsu
Miks ir parasts bezšķirnes kaķis ar Norvēģijas meža kaķa
«piesitienu», gudrs, inteliģents, no senčiem mantotu paskarbu
raksturu. Taču viņš glaudās klāt ar visu savu šerpumu un mīlestību,
kad juta manu grūtumu un asaras.»
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.