Pašai par alu man nav noteikta viedokļa - alus ir alus, šķidrums, kuru plaši pārdod veikalos un visvairāk dzer Jāņos, lai dabūtu uz leju sīkstu šašliku. Pēc tam bieži jāskraida uz krūmiem, it kā papardes ziedu meklējot. Ar vīriešiem tā nav. Viņiem alus nav tikai vienkāršs padzēriens. Tā ir tradīcija un labsajūta, komunikācijas veids un laimes hormons.
Kāpēc vīrieši dzer alu? «Neiesi taču visu mūžu dzert limonādi vai kolu.» Kāpēc nevar dzert ūdeni? «Nu, ūdens ir ūdens, alus ir alus,» mazdrusciņ nesaprotami atbildēja vēl viens vīrietis. Viņaprāt, šim ūdenim arī nedaudz jāreibina. Bet tikai nedaudz.
«Alum jābūt vieglam un neuzkrītošam,» teica trešais un apvainojās par manu joku, ka man svarīgāk, lai neuzkrītošs (virsū) būtu tas, kurš tikko šo alu lietojis. Nujā, vīrietis ir jūtīga būtne.
Vīrieši alu dzer pēc spēcīgām pusdienām, skatoties televizorā futbolu un hokeju, satiekoties ar draugiem.
Viena pudele pusdienās - tādu daudzumu man minēja vairāki respondenti. Kāpēc viena vai tikai viena? «Viena glāze padzērienam, otra baudai.»
Alus esot vienīgais dzēriens, kuru varot baudīt arī no pudeles. No glāzes gan esot labāk izjūtams alus aromāts.
Par šo alus aromātu lielākā daļa sieviešu nav sajūsmā, kaut gan vīrieši vienprātīgi atbildēja, ka pie visa varot pierast.
Kā tomēr paliek ar alus vēderiņu? Šis jautājums bija nu ļooti jūtīga vieta. Varu pat ieteikt - ja nav profesionāla note kā man šoreiz, labāk to vispār vīriešiem nejautāt. «Nav alus pie tā vēdera vainīgs. Drīzāk jau dzīvesveids, tas, ka negribas kustēties. Protams, alus veicina apetīti, vairāk var apēst,» atbildēja viens no alus cienītājiem.
Ko saka mīļotās sievietes?
«Viņas ir diezgan tolerantas. Ja palūgsi, vai drīkst izdzert vienu aliņu pie pusdienām, viņas to labprāt atļauj. Varbūt vienkārši saprot, ka vīrieši ir kā bērni, atņemsi mīļāko rotaļlietu, kļūs īgni un bēdīgi.»