Kā tautiešiem ārzemēs veiksmīgāk atrast kontaktus ar Latvijas institūcijām un kā «vecās trimdas» pārstāvjiem sadarboties ar pēdējos gados emigrējušajiem latviešiem, lai neveidotos divas savstarpēji gandrīz vai naidīgas kopienas, tika runāts konferencē Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai. 2013. Šāda konference tiek rīkota jau trešo reizi, un rīkotājas ir Kultūras ministrija, Ārlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Saeimas Sabiedrības saliedētības komisija, Pasaules Brīvo latviešu apvienība un Eiropas latviešu apvienība. Runāt aicināti bija gan augstskolu pētnieki, gan trimdas organizāciju pārstāvji, un teiktajā izskanēja gan bažīgas, gan cerīgas intonācijas.
Pētījums, kuru pirms diviem gadiem Minesotas Universitātē veikusi Ilze Garoza, parādījis atšķirības un stereotipus, kas valda starp tā dēvēto veco trimdu un jauno emigrāciju. «Būtiska ir atsacīšanās no savstarpējiem pārmetumiem par kādas personas izceļošanas motīviem,» konferencē norādīja I. Garoza, atgādinot, ka pēc Otrā pasaules kara izceļojušos trimdiniekus vairs nevar uzskatīt par politiskajiem bēgļiem, tāpat kā ir aplami apgalvot, ka visi mūsdienās izceļojušie būtu ekonomiskie bēgļi. Kāds latvietis, ilustrējot domāšanas atšķirības paaudžu starpā, I. Garozai minējis salīdzinājumu - vecie dejo pa apli, jaunie lēkā uz augšu un leju. Pētniece ir pārliecināta, ka jāatsakās no stereotipiem - ne visi vecie ir ulmanisti un ne visi jaunie - vieglas laimes meklētāji. Pozitīvus piemērus, salīdzinot ar situāciju pirms diviem trim gadiem, Lielbritānijas latviešu vidē saskata pazīstamā kordiriģente Lilija Zobens. Vēl ne pārāk sen Britu salās bija palikusi tikai Londonas svētdienas skola, taču tagad Lielbritānijā ir jau 16 latviešu skoliņu un plāno atvērt vēl trīs, bet Īrijā tādu ir 11. «Šāda aktivitāte ir apbrīnojama, latvieši ir spējuši organizēties, kas nav viegli,» vērtēja L. Zobens. Klāt nākušas arī biedrības, izveidotas jaunas kultūras kopas - koris, deju kolektīvi, teātra kopa, un aizvien vairāk tā dēvētie jauniebraucēji pārstāvēti arī latviešu biedrību valdēs. «Latviešu sabiedrība Lielbritānijā ir pilnveidojusies ļoti pozitīvā virzienā. Es šaubas, vai bez jauniebraucējiem tāda maz eksistētu,» konstatēja L. Zobens.
Preses konferencē gan Ž. Jaunzeme-Grende, gan Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Rolands Lappuķe minēja jēdzienu «virtuālā Latvija». Ministre norādīja, ka virtuāla kopā būšana, piemēram, Dziesmu un deju svētkos, ir pirmais panākums, bet nākamie uzdevumi ir sanākt kopā un saprast, kas jādara vēl. Valsts budžeta apjoms 2013. gadam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaudzis četras reizes, atļaujot plānot un īstenot vairāk aktivitāšu, sniedzot lielāku atbalstu nedēļas nogales skolu darbībai, kā arī atbalstot diasporas organizācijām svarīgu notikumu īstenošanu. Savukārt R. Lappuķe atzina, ka joprojām nav precīzu datu, cik daudz Latvijas pilsoņu pastāvīgi dzīvo ārzemēs, taču lēsa, ka kopā ar iepriekšējām trimdinieku paaudzēm šis skaitlis var būt starp 250 000 un 300 000 cilvēku. «Latviešu nācija nav saistīta ar vienu teritoriju. Tu vari būt latvietis jebkur pasaulē,» viņš teica.