Valsts kontroliere Inguna Sudraba uzsver, ka VK redzeslokā jau iepriekš nonākuši pārkāpumi dažādās iepirkumu procedūrās, bet kaut ko tādu viņa redzot pirmoreiz. Prokuratūrā VK vērsusies par pārkāpumiem digitālās televīzijas ieviešanā un LVRTC darbinieku prēmēšanu vēl šogad, kad tas bija liegts. Taču nepilnības SM rīcībā VK konstatējusi arī saistībā ar e-paraksta projekta nodošanu LVRTC, tāpat tā arī norādījusi uz nesaimniecisku centra darbību, jo, kā izriet no I.Sudrabas teiktā, LVRTC izdevumus nesedz ieņēmumi no tā pamatdarbības.
Nozīmīgākā pārkāpumu daļa saistās ar digitālās televīzijas ieviešanu, sākot ar konkursa nolikuma izstrādi un beidzot ar uzvarētāja izraudzīšanos - nepilnības šajā procedūrā laikā līdz 2013.gadam varētu būt radījušas miljoniem latu zaudējumus, kas būs jāsedz sabiedrībai un kas ir viens no iemesliem, iespējams, neadekvāti augstiem apraides tarifiem, stāsta I.Sudraba. Neoficiāli figurējošā summa pārsniedz trīs miljonus latu un ir saistāma ar to, ka LVRTC daļēji zaudēja infrastruktūras nodrošināšanas tiesības, jo kā privātais partneris, lai nodrošinātu tehnoloģijas ciparu apraidei Rīgā un Rīgas reģionā, piesaistīts SIA Hannu Digital. Tā izmantotās tehnoloģijas ir tās pašas, kuras savulaik iegādājās digitalizācijas afērā iesaistītais Kempmayer Media Latvia. Bijušais LVRTC valdes priekšsēdis Lauris Dripe gan uzsver - ja arī Lattlecom izmantotu LVRTC tehnoloģijas, tas būtu izmaksājis tikpat.
I.Sudraba norāda, ka konkursa, kurā izraudzījās digitālās televīzijas ieviesēju, procedūra bijusi orientēta uz to, lai tajā uzvarētu Lattelecom. Konkursa komisijā bijušas trīs Satiksmes ministrijas (SM) amatpersonas - toreizējais valsts sekretārs Nils Freivalds (LPP/LC), Sakaru departamenta direktors Ivo Tukris un juriste Dace Andersone, kuri neesot bijuši pietiekami kompetenti, ne lai izstrādātu konkursa nolikumu, ne lai izvērtētu pretendentu piedāvājumus. Nozares eksperti konkursā neesot piesaistīti. N.Freivalds gan iebilst, ka eksperti piesaistīti, turklāt «kritēriji, pēc kuriem tika vērtēti pretendenti, bija vairāk administratīvi». VK arī norāda, ka Lattelecom nepamatoti piešķirts augstākais vērtējums par ciparu apraides ieviešanas termiņu, kas saskaņā ar Lattelecom atbildēto Dienai ir 1.oktobris. VK norāda, ka šis termiņš bijis maz ticams, ko pierāda fakts, ka Lattelecom šajā laikā nav nodrošinājis ciparu apraidi visā Latvijas teritorijā.
Neviens no komisijas locekļiem SM vairs nestrādā, tāpēc satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) aicina ar jautājumiem par atbildīgajiem vērsties «Rātslaukumā 1. Rīgas vicemēra kabinetā». SM atbalsta jautājuma vērtēšanas uzticēšanu prokuratūrai, jo pašas SM rokās nav citu līdzekļu, kā sodīt iesaistītās personas. Toreizējais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC), ar kura rīkojumu izveidota konkursa komisija, pārkāpumus savā darbībā nesaskata un uzskata, ka VK atzinums «liecina par tās nekompetenci», jo gala lēmumu par konkursa uzvarētāja apstiprināšanu šā gada janvārī pieņēma valdība, saka viņa preses pārstāvis Ģirts Dripe. Arī N.Freivalds uzskata, ka būtiskus pārkāpumus nav izdarījis, nenoliedzot, ka pieļāvis kļūdas, jo konkursa nolikums varējis būt detalizētāks.
Otrs jautājums, par ko VK vērsusies prokuratūrā, ir LVRTC darbinieku prēmēšana vēl šāgada sākumā, neraugoties uz valsts struktūrām noteikto liegumu to darīt. L.Dripe pārkāpumu noliedz, sakot, ka prēmijas darbiniekiem kopumā 92 900 latu apmērā fiziski piešķirtas 2009.gadā, tomēr tās attiecoties uz 2008.gada ceturtā ceturkšņa rezultātiem. Arī iepriekšējos periodos LVRTC prēmijas maksātas salīdzinoši dāsni un visdāsnākās saņēmusi administrācija. VK norāda arī uz citām pazīmēm par LVRTC dzīrēm pat ne tik treknajos gados. Piemēram, LVRTC esot nomāta automašīna valdes priekšsēža vajadzībām, lai arī tā īpašumā jau bija vairāki neizmantoti spēkrati, savukārt LVRTC darbiniekiem tikušas arī tādas ekstras kā apmaksāti atpūtas braucieni uz ārzemēm. L.Dripe apgalvo, ka viņa laikā šādas ekstras vairs neesot bijušas, tāpat viņa laikā LVRTC darbinieki esot saņēmuši ne vairs sešas prēmijas gadā, bet divas.