Katrs patērētājs
Valdības sēdē notika atkāpšanās ar godu - Tautas partijas ministri, kas iepriekš bija pret šiem grozījumiem (vēju biznesā ir intereses TP «tēvam» Andrim Šķēlem), tagad tos akceptēja, piebilstot dažus teikumus par juridiskiem aspektiem un termiņiem, kā arī jauna likuma nepieciešamību. Lai arī ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) vadībā samazināti vidēji par trešdaļu, obligātā iepirkuma tarifi, par kuriem zaļo elektrību no upju, vēja, biogāzes u.c. resursu izmantotājiem pērk a/s Latvenergo, ir augstākie Baltijā un virs vidējiem rādītājiem Eiropā. Starpība tiek iekasēta no katra elektrības pircēja.
Pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulatora padomes locekļa Ivara Zariņa aplēsēm, maksimālais papildu maksājums par zaļo elektrību varētu sasniegt 130 miljonus latu gadā. A.Kampars gan norāda, ka šī summa būs ievērojami mazāka, jo ne visus pieteiktos projektus īstenos.
Citās valstīs izmanto dažādus atbalsta veidus, kas mērķtiecīgāk veicina zaļās enerģijas izmantošanu un mazāk tukšo iedzīvotāju makus - investīciju kompensācijas, nodokļu atlaides, ražošanas subsīdijas utt. Latvija citus ceļus varētu meklēt, tapinot jauno AER likumu, ko sākšot darīt nekavējoties.
Kvotas pārdalīs
Saglabāts atbalsts jau strādājošajām mazajām hidroelektrostacijām (HES). Tas nesaskan ar ES direktīvām, proti - atbalsts jāsniedz tikmēr, kamēr zaļās enerģijas ražotājs atpelnījis sākuma investīcijas un bizness pelna patstāvīgi. Citās Eiropas valstīs šis posms ir 7-10 gadi. Latvijā vecākajām spēkstacijām paaugstinātais iepirkuma tarifs saglabāts, uzklausot Mazo HES asociācijas pamatojumu, ka jāmaina novecojušās tehnoloģijas. Nav gan saprotams, kāpēc nekas nav iekrāts no teju 10 gadus saņemtajiem ienākumiem.
Biogāzes kvotas, ko iepriekš pilnībā sagrāba ar Liepājas uzņēmēju Andri Griģi saistītas firmas, tagad palielinātas, dodot iespēju ražošanu sākt arī citiem pretendentiem. Vērtēšanas kritēriji jauniem censoņiem nav mainīti, toties kvotu ieguvējiem jau pēc pusgada jāatskaitās EM par paveikto, atbrīvojot kvotu citiem, ja projekts nav pavirzījies. Tas attiecas arī uz finansējuma ieguvi, kas izsusējušās kredītu upes apstākļos daudziem var būt klupšanas akmens.
Viens no pirmajiem aiz biogāzes kvotu svītras palikušajiem ir TB/LNNK līdera Roberta Zīles kompanjona mazo HES projektos Gata Dekšņa uzņēmums BV biogāze, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga (NP). R.Zīle NP sakās neko nezinām par šo projektu. G.Deksnim piederošā firma Gaujas granulas pasludināta par maksātnespējīgu. Tās mātesuzņēmums Baltijas bioenerģijas grupa, kur R.Zīle ir līdzīpašnieks, iekritis vairāk nekā 10 miljonu latu, tajā skaitā nodokļu, parādos.