Tieši pēdējais apbalvojums vienmēr ir tas, par kuru visvairāk runā, jo katru gadu jau vairākas nedēļas pirms laureāta izziņošanas eksperti un mediji izsaka savas prognozes, bet pēc lielā notikuma tiek apspriests, vai komiteja izdarījusi pareizo izvēli. Spilgts piemērs ir pagājušais gads, kad ievērojamāko miera balvu saņēma ASV prezidents Baraks Obama.
Sena vēsture
Gadu pirms nāves, 1985. gadā, zviedru izgudrotājs Alfrēds Nobels, kurš, pateicoties dinamīta izgudrošanai un munīcijas ražošanai, bija sapelnījis iespaidīgu kapitālu, lielu daļu savas naudas novēlēja Nobela prēmijām, lai godinātu cilvēkus un organizācijas, kas devuši nozīmīgu ieguldījumu medicīnā, ķīmijā, fizikā, literatūrā un miera veicināšanā. Kopumā viņš novēlēja 31,2 miljonus zviedru kronu, kas mūsdienās ir ekvivalentas 1,8 miljardiem kronu (137 miljoni latu). 1968. gadā Zviedrijas Centrālā banka nolēma iedibināt Nobela prēmiju par ieguldījumu ekonomikas zinātnes attīstībā. Šo atzinību pasniedz kopš 1969. gada.
Katru apbalvojumu piešķir cita organizācija. Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija apbalvo ar Nobelu fizikā, ķīmijā un ekonomikā. Apbalvojumu medicīnā piešķir Karolinska institūts, bet literatūrā - Zviedrijas Akadēmija. Nobela Miera prēmijas likteni izšķir Norvēģijas galvaspilsētā Oslo esošā Norvēģijas Nobela komiteja.
Katrs Nobela prēmijas ieguvējs saņem zelta medaļu, uz kuras attēlots A. Nobels, diplomu un 10 miljonus zviedru kronu (760 tūkstošu latu).
Atteikšanās un aizliegums
No 1901. līdz 2009. gadam ir pasniegtas 537 Nobela prēmijas. Šajā laikā godināti 802 cilvēki un 20 organizācijas. Pirmā un Otrā pasaules kara gados prēmijas netika piešķirtas.
Līdz šim jaunākais Nobela prēmijas laureāts ir britu fiziķis Lorencs Bregs, kurš 1915. gadā saņēma atzinību par sasniegumiem fizikā, būdams tikai 25 gadus vecs. Savukārt vecākais laureāts ir amerikāņu ekonomists Leonīds Hurvics, kuram bija 90 gadu, kad viņš 2007. gadā saņēma Nobela prēmiju ekonomikā. Vecākais dzīvais Nobela prēmijas ieguvējs ir itāļu neiroloģe Rita Levi Montalčīni, kura pagājušā gada aprīlī sasniedza simt gadu slieksni. Viņa 1986. gadā ieguva Nobelu medicīnā.
Līdz šim no piešķirtās prēmijas atteikušies divi cilvēki. 1964. gadā no Nobela prēmijas literatūrā atteicās franču filozofs un rakstnieks Žans Pols Sartrs, jo viņš vispār noliedza oficiālus apbalvojumus. 1973. gadā līdzīgi rīkojās vjetnamiešu pārstāvis miera sarunās ar ASV Lē Duks To, kurš togad kopā ar ASV valsts sekretāru Henriju Kisindžeru tika apbalvoti ar Miera prēmiju.
Četri cilvēki nevarēja pieņemt apbalvojumu, jo to viņiem aizliedza vara. Nacistiskās Vācijas līderis Ādolfs Hitlers no prēmijas lika atteikties zinātniekiem Rihardam Kūnam, Ādolfam Butenandam un Gerhardam Domagkam. Savukārt Padomju Savienība 1958. gadā neatļāva rakstniekam un disidentam Borisam Pasternakam saņemt Nobela prēmiju literatūrā.
Ir bijuši gadījumi, kad viens cilvēks vai organizācija Nobelu saņem vairākkārt. Visvairāk - trīs - saņēmis Starptautiskais Sarkanais Krusts.
Obama saņem, Gandijs - ne
Nereti Nobela piešķīrēji saņēmuši asu kritiku par savu izvēli. Īpaši pretrunīgi tika vērtēts lēmums pērn Miera prēmiju piešķirt B. Obamam. Kritiķi uzskatīja, ka nepilnu deviņu mēnešu laikā, ko viņš bija pavadījis Baltajā namā, B. Obama nav paveicis neko nozīmīgu miera nostiprināšanā pasaulē, un saistīja šo lēmumu ar globālo «Obamas māniju». Savukārt Norvēģijas Nobela komiteja netieši atzina, ka nozīmīgo apbalvojumu ASV prezidentam pasniegusi avansā.
Komiteja arī daudzkārt kritizēta par Miera prēmijas nepiešķiršanu kādam cilvēkam. Daudz šķēpu lauzts, kādēļ Miera prēmija netika piešķirta indiešu miera cīnītājam Mahatmam Gandijam. Viņš tai esot bijis nominēts piecas reizes, tomēr ne reizi netika atzīts par labāko kandidātu.