Lai ar uzņēmējiem rastu kopīgu valodu, zinātniekiem ieteicams orientēties nevis uz procesu, bet uz rezultātu, jo biznesā nevienu neinteresē process, svarīgs ir tikai rezultāts. Uzņēmēji domā kategorijās: «Mums ir tik un tik daudz laika, tik un tik daudz naudas, un mums ir konkrēts mērķis, kas jāsasniedz.» Ja plānotajā laikā mērķi nevar sasniegt, tad procesam nav nekādas nozīmes.
Savukārt uzņēmējam būtu muļķīgi gaidīt, ka viņam kāds zinātnieks atnesīs gatavu tehnoloģiju. Vismaz idejai jānāk no uzņēmēja, savukārt ideju var piedāvāt tikai tāds uzņēmējs, kas konkrēto jomu labi izprot.
Kas attiecas uz finansējuma piesaisti, Latvijā ierasts sūdzēties par naudas trūkumu, arī par valsts atbalsta trūkumu. Tomēr jāsaprot, ka ikvienam pašam jādomā, kā finansēt savus projektus, un uzņēmējam jau nu noteikti pašam par savu biznesu jārūpējas. Nevar teikt, ka Latvijā ir ideāla situācija attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) finansējuma piesaisti, bet nav noliedzams, ka dažādu ES projektu ietvaros finansējums tiešām ir pieejams, cits jautājums, ka kritēriji, pēc kādiem finansējums tiek piešķirts, būtu uzlabojami. Tomēr tikai un vienīgi paša uzņēmēja misija un atbildība ir sameklēt finansējuma piesaistīšanas iespējas, nodrošināt savam biznesam apgrozījumu un peļņu. Nevienā valstī nevienam uzņēmējam valsts institūcijas vai ES projektu koordinatori naudu klāt nenes.
Savam projektam esat saņēmuši valsts atbalstu?
Mūsu ambiciozajai idejai noticēja Jelgavas biznesa inkubators. Mēs izmantojam Jelgavas biznesa inkubatora atbalstu prototipa izstrādē, bet izmantojam arī privāto kapitālu.
Kā vispār radās šāda inovatīva projekta ideja?
Jāsaprot, ka nevaram iekarot pasauli, piemēram, cepot cepumus. Patlaban redzam, ka Latvijā, salīdzinot ar citām nozarēm, tieši informācijas tehnoloģiju (IT) nozare ļoti labi dzīvo, bet tas tāpēc, ka šī nozare šobrīd gan Latvijā, gan citās valstīs rada pievienoto vērtību, izmantojot šajā nozarē strādājošo smadzeņu potenciālu. Mūsu AirDog projekts arī lielā mērā ir IT projekts - tajā gan elektronika, gan programmatūra ir svarīga.
Kas attiecas uz uzņēmumu Helico Aerospace Industries, to dibinājām ar mērķi izstrādāt bezpilotu lidaparātus un bezpilotu lidaparātu sistēmas industriālam pielietojumam - sākot ar kartografēšanu un beidzot ar lauksaimniecību. Bet daudzi no mūsu komandas ir saistīti ar ekstrēmajiem sporta veidiem, hobiju līmenī ar tiem regulāri nodarbojas, un, uzturoties sportistu vidē, nonācām līdz AirDog idejai. Sākumā tas šķita diezgan nenopietns projekts, bet gāja laiks, sākām pie tā strādāt, aizrāvāmies un nolēmām, ka gribam pierādīt - izveidot šādu projektu ir iespējams. Sākām aplēst, cik liels ir tirgus potenciāls, un sapratām, ka šo projektu varam īstenot ātrāk nekā bezpilotu helikopteru projektus industriāliem mērķiem. Tobrīd arī internetā daudzi cilvēki plaši sāka diskutēt par to, ka šāds produkts ir vajadzīgs. Mēs domājam, ka patlaban pasaulē ir vēl vairākas komandas, kas strādā pie šāda projekta. Saprotam, ka pirmajam uzņēmējam, kas ienāk tirgū ar jaunu produktu, ir vērā ņemams handikaps, pārējiem, kas vēlāk sāk piedāvāt šādu produktu, nav vairs izgudrotāja handikapa, bet, protams, ka sasteigt ar jauna produkta piedāvāšanu tirgū arī nevar.
AirDog īsais stāsts ir tāds, ka tā jēga un misija ir kalpot cilvēkiem, nevis vienkārši lidot. Tas radīts action sporta cienītājiem - gan profesionāļiem, gan arī amatieriem. AirDog lietotājs var būt motokrosa, BMX, sērfinga, veikborda, snovborda vai cita sporta cienītājs - cilvēks nelielu pulti uzliek uz rokas vai piestiprina pie ķiveres, un lidaparāts tam seko.
Tirgus šādam produktam bāzējas GoPro kameras tirgū. GoPro izaugsme ir ļoti liela, lai gan šīs kameras pērk lielākoties ekstrēmo sporta veidu cienītāji. Lietojot to kopā ar AirDog, ieguvums ir tāds, ka var vērot sevi no malas, to var izmantot treniņu procesā vai vienkārši, lai iemūžinātu mirkļus. Jo visos sporta veidos treniņi tiek filmēti, bet līdz šim ir bijis grūti un dārgi nofilmēt.
Jūsu primāri izvēlētais AirDog tirgus ir ASV. Kāpēc ne ES valstis?
ASV tirgus ir tuvu pie 300 miljoniem iedzīvotāju, un galvenā priekšrocība ir tā, ka varam gan tiešā, gan pārnestā nozīmē pie visiem tirgus dalībniekiem vērsties vienā valodā, sagatavojot vienādu piedāvājumu. Protams, daudzi arī seko tam, kas notiek ASV tirgū, līdz ar to, ja izdosies sevi pierādīt ASV, tā būs liela priekšrocība attiecībā uz ieiešanu citos tirgos.
Protams, apzināmies, ka Latvijas uzņēmumam ASV būs ļoti grūti iegūt pirmo uzrāvienu un arī grūti būs izcīnīt uzmanību ASV sociālajos tīklos, bet katram latvietim ir pa vienam, diviem draugiem ASV, Lielbritānijā un citās angļu valodā runājošo nāciju valstīs. Mēs ceram uz to latviešu atbalstu, kuri, daloties sociālajos tīklos ar informāciju par AirDog, palīdzētu mums sasniegt vairāk cilvēku ārpus Latvijas.
Plānojam arī rīkoties diezgan netipiski Latvijas start up uzņēmumiem, jo esam iecerējuši izmantot kolektīvās finansēšanas vietni. Tā ir vieta, kur iegūt pirmos klientus, - parasti tie ir cilvēki, kuri gatavi riskēt un samaksāt par produktu, kuru vēl šodien nevar dabūt, bet varēs saņemt pēc trim, četriem mēnešiem kā vieni no pirmajiem pasaulē. Šie pircēji parasti ir cilvēki, kuri grib būt pirmie, kas iegūst savā īpašumā jaunu produktu, kuri vēlas atšķirties no citiem, no saviem draugiem, kaimiņiem, kolēģiem. Jūnijā kampaņa sāksies, un mēs solīsim piegādāt pirmos lidaparātus aptuveni oktobrī. Protams, pirkt kolektīvās finansēšanas vietnē motivē arī cenu atšķirība - ja veikalā produkta cena būs 1500 ASV dolāru (~ 1100 eiro), tad pirmajiem kolektīvās iepirkšanās vietnē cena būs ap 1000 dolāriem (~ 733,25 eiro). Tie, kas pirks paši pirmie, ietaupīs pat 30%.
Cik lielu skaitu AirDog lidaparātu gada laikā plānojat pārdot?
Gada laikā mēs esam noteikuši sev mērķi pārdot 10-20 tūkstošus vienību. Taču perspektīvā par atskaites punktu esam izvēlējušies pārdoto GoPro kameru skaitu. Šajā gadā tiek prognozēts, ka tiks pārdoti apmēram septiņi miljoni GoPro kameru. Pieļauju, katrs piektais GoPro lietotājs varētu vēlēties šādu produktu. Protams, ne jau katrs, kurš vēlēsies iegādāties, varēs to atļauties, bet, ja katrs otrais, kas vēlēsies iegādāties, arī varēs to atļauties, tas būtu ļoti labs sasniegums.
Kādā augstumā AirDog lido?
Apmēram piecu metru augstumā un piecu metru attālumā. Augstumu, attālumu, leņķi var pieregulēt, jo ir dažādi režīmi, ko lietotājs var pats izvēlēties.
Šādā augstumā risku nerada šķēršļi un traucējošie faktori, piemēram, tilti, elektrības vadi?
Lietotājam pašam jāuzņemas atbildība par lidaparāta neietriekšanu kādā šķērslī. Iespējams, pēc gada vai vairāk spēsim nodrošināt to, ka lidaparāts pats izvairīsies no šķēršļiem, bet šobrīd sportistam jārēķinās, ka AirDog viņam seko.
Plānojat, ka AirDog būs ne tikai Latvijā izgudrots, bet arī mūsu valstī ražots produkts?
Jau patlaban notiek pārrunas ar Latvijas ražotājiem, slēdzam līgumus par pirmo signālpartiju ražošanu. Ceru, ka varēsim ražošanu attīstīt ļoti lielos mērogos. Latvijā pagaidām nav šāda līmeņa ražošanas, un mēs, protams, ļoti labprāt radītu šādu ražošanu mūsu valstī, nevis organizētu, piemēram, Ķīnā.
Vērtējot uzrunāto Latvijas ražotāju atsaucību, vai tā bija tik liela, kā gaidījāt?
Ar ražotāju atsaucību problēmu nav. Visi uzņēmumi, ar kuriem esam runājuši, ir ļoti ieinteresēti, jo, ja realizējam savus pārdošanas plānus, tad jebkuram uzņēmumam esam labs klients. Galvenais, protams, ir pareizi prognozēt pārdošanas apjomus.
Uzskatāt, ka Latvijas uzņēmumi, ar kuriem runājāt, ir pietiekami kompetenti, lai spētu ražot inovatīvu produktu?
Mēs uzrunājām uzņēmumus, kas ražo elektronikas iekārtas un ikdienā strādā ar ļoti nopietniem Rietumu klientiem, jo Latvijā ir ļoti maz vietējo elektronikas projektu. Līdz ar to saistībā ar kompetenci problēmas nesaskatām. Problēma, ar ko gan jārēķinās, ir strādājošo trūkums ražojošajos uzņēmumos.
Elektrotehnikas nozarē akūti trūkst strādājošo?
Speciālistu trūkums ir problēma ne tikai vienā konkrētā nozarē. Par to, ka trūkst darbaroku, šobrīd sūdzas daudzu uzņēmumu pārstāvji. Cilvēki no Latvijas ir aizbraukuši. Simtiem tūkstoši cilvēku, kas varētu strādāt Latvijā, tagad strādā citās valstīs. Turklāt aizbraukušo vidū ir ne tikai mazkvalificēti strādājošie, bet arī daudzi augsti kvalificēti speciālisti. Ja vajag pieņemt darbā simts cilvēku, tad Latvijā tas ir liels izaicinājums.
Es uzskatu, ka šobrīd mūsu valstij ir ļoti būtiski nepazaudēt esošo inženiertehnisko potenciālu, un, ja vien pratīsim Latvijā noturēt jaunos talantus, tieši šajā jomā spēsim izveidot spēcīgu konkurenci pat valstīm, kuras patlaban ir inženiertehniskās jomas līderes - kā Izraēla un ASV.