Sadarbību ar viesnīcu neturpināju pēc savas iniciatīvas,» ar sašutumu atceras Antra. Viesnīcas Elizabete Hotel oficiālajā atbildē Dienai gan jebkādi pārmetumi kategoriski noraidīti. «Viesnīcā Elizabete Hotel ar visiem darbiniekiem tiek noslēgti rakstveida darba līgumi pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas, kā to paredz Darba likuma normas,» norādīts vēstulē. Viesnīcas pausto apstiprina arī Darba inspekcija. «Šo uzņēmumu esam pārbaudījuši 2011. gada martā. Toreiz netika konstatēts, ka uzņēmumā kāds tiktu nodarbināts bez rakstveida darba līguma. Nedz pērn, nedz šogad neesam saņēmuši nevienu sūdzību par šo uzņēmumu,» informē Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāvis Aivis Vincevs.
Līgums - savstarpēja vienošanās
Bezdarbs Latvijā sekmē to, ka cilvēki cerībā nopelnīt iztiku gatavi strādāt bez darba līguma, tā riskējot savu nopelnīto, varbūt pat tikai mutiski apsolīto naudu nesaņemt un velti iztērējot laiku un enerģiju. Turklāt, strādājot bez rakstveida darba līguma, darbinieks zaudē tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu un darba nespējas lapu, kā arī riskē ar iespēju saņemt bezdarbnieka pabalstu. Aivis Vincevs norāda, ka darba devējs ar nereģistrēto nodarbinātību, protams, ietaupa - valstij nesamaksā nodokļus un ļoti bieži nesamaksā strādājošajiem par darbu. Taču nu jau pret nereģistrēto nodarbinātību vēršas arī paši uzņēmēji, 12 nozaru asociācijas ir noslēgušas sadarbības vienošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lai kopīgi cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas un aplokšņu algām, informē VID pārstāve Evita Teice-Mamaja.
Starptautiskās personāla vadības kompānijas Talentor Latvia direktore Katrīna Ošleja uzsver, ka darba līgums nav formalitāte, bet darba devēja un ņēmēja savstarpēja abām līgumslēdzēja pusēm būtiska vienošanās. Lai izvairītos no konfliktiem, nodarbinātības un personāla atlases speciālisti gan darba devējiem, gan strādājošajiem iesaka strikti ievērot Darba likumu, kas paredz, ka darba līgums jānoslēdz rakstveidā pirms darba sākšanas un pārbaudes laiku var paredzēt darba līgumā. Tomēr nodarbinātības eksperti atzīst, ka realitātē domstarpības starp darba devējiem un strādājošajiem sastopamas bieži.
Palīdzība jāmeklē laikus
Neapstrīdami - nereģistrētā nodarbinātība Latvijā ir. Pagājušajā gada 11 mēnešos VDI atklāja 2676 bez rakstveida darba līguma nodarbinātos. Zvērināta advokāte Rada Matjušina, kura specializējas darba tiesībās, norāda: ja darbinieks tiek nodarbināts bez darba līguma, viņam noteikti jāvēršas VDI vēl strādāšanas laikā. «Lai tiesā piedzītu darba samaksu, par kuru mutiski tika panākta vienošanās, būs jāpierāda ne tikai nodarbinātības fakts, bet arī reālā atalgojuma apmērs, kas ne vienmēr ir viegli,» uzskata R. Matjušina. Arī VDI pārstāvis pavēstīt par nereģistrēto nodarbinātību inspekcijai aicina brīdī, kad bez darba līguma nodarbinātais vēl strādā. «Ja mūsu inspektors ierodas darbavietā un konstatē faktu, ka tur strādā cilvēki, ar kuriem nav noslēgts rakstveida līgums, tas ir reāls pierādījums. Ja cilvēki sūdzas par pagātnē notikušu situāciju, iegūt precīzu, objektīvu informāciju ir daudz grūtāk,» norāda A. Vincevs.
Jāmazina nodokļi
CV-Online Latvia pārstāvis Gints Ģērmanis stāsta - nereti darba meklētāji atklāj, ka ir strādājuši bez darba līguma un atalgojumu saņēmuši aploksnē. «Daudz šādu gadījumu bija pirms gada, diviem, kad cilvēki bija gatavi strādāt ar jebkādiem nosacījumiem,» norāda G. Ģērmanis. VDI pieredze rāda, ka, tikuši nodarbināti bez darba līguma, cilvēki visbiežāk sūdzas, ja nesaņem algu. «Kamēr alga aploksnē tiek maksāta, par nodokļu nomaksu arī darba ņēmēji ne vienmēr raizējas,» saka A. Vincevs. To, ka vērojama prioritāte gūt pēc iespējas lielākus ienākumus, nevis rūpēties par sociālajām garantijām, secinājusi arī Katrīna Ošleja. «Viens no risinājumiem nereģistrētās nodarbinātības apkarošanā būtu nodokļu samazināšana, bet tas ir valsts kompetencē,» uzskata G. Ģērmanis.