Virzas, vēlāk arī E. Stērstes daiļrades, patstāvīgi publicēties sāk 1966. gadā ar krājumu _Saules lidlauki,_ tai pašā gadā publicējis arī pirmo dzejoļu krājumu bērniem _Zēni, zaķi, varavīksnes._ V. Ļūdēns pieder latviešu dzejnieku paaudzei, kas 60. gados veic apvērsumu latviešu dzejā, padarot to par populārāko latviešu literatūras žanru. V. Ļūdēna dzejas īpatnība - neformāla un dziļa interese par Latvijas vēsturi, sākot ar senvēsturi un folkloru līdz pat strēlniekiem. «Ar tuviniekiem šobrīd spriežam, ka Vitauta galvenā nozīme latviešu literatūrā ir Latvijas idejas uzturēšana,» atceroties dzejnieku, saka rakstniece Anna Žīgure.
Dzejnieks kopumā izdevis 29 dzejoļu grāmatas, īpašu uzmanību veltījis dabas tēliem, harmonijas idejai. 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā dzejnieks iemēģināja roku arī prozā un dramaturģijā. Izdevis prozas grāmatas bērniem Sudraba kalējs, tērauda kalējs, Sarunas ar Laimiņu par seniem laikiem Latvijā un Satiksimies avenēs, kā arī dramaturģisko sacerējumu Kalējdēls Didzis. V. Ļūdēna dzeja plaši tulkota ārzemēs - lietuviešu, igauņu un krievu valodā. Strādājis žurnālos Liesma, Literatūra un Māksla. Popularizējot bērnu literatūru, sadarbojies ar žurnāliem Zīlīte un Ezis.
Apbalvots ar dažādām prēmijām un goda zīmēm, novērtējot gan viņa ieguldījumu literatūrā, gan sabiedrisko darbību. Atceroties viņu kā sirsnīgu, iejūtīgu un delikātu cilvēku, tuvinieki dzejnieku izvadīs no Usmas baznīcas 1.VI plkst. 14.