Pēc spēcīgā Eijafjadlajegidla izvirduma, kas sākās pagājušajā mēnesī, izmesto pelnu dēļ tika slēgta lielākā daļa gaisa telpas virs Eiropas, izņemot tās dienvidus. Toreiz Spānija un Portugāle tika minētas kā drošības salas, no kurām organizēt aviosatiksmi ar pelnu mākoņa neskartajām valstīm pasaulē.
Francijā tika atcelti vismaz 70 reisi uz Dienvideiropu no Parīzes, Lionas, Bordo un Nicas, kuras lidosta ir tuvākā starptautiskā lidosta slavenajai kūrortpilsētai Kannām, kur trešdien sāksies pasaulē slavenākais kinofestivāls. Lielākās daļas atcelto reisu galamērķis bija Itālija un Portugāle, kuru gaisa telpā lidojumi ir ierobežoti, ziņo AP.
Gaisa telpa ap Vācijas dienvidu pilsētu Minheni tika slēgta svētdien pēcpusdienā, tika atcelti visi reisi Minhenes lidostā. Frankfurtes lidostā atcelti 29 reisi - galvenokārt uz Dienvideiropu. Bija traucēta arī Augsburgas, Memmingenes un Štutgartes lidostu darbība. Līdz svētdienas vakaram bija slēgta arī gaisa telpa virs Ziemeļitālijas, kā dēļ tika atcelti aptuveni 300 lidojumi no Milānas lidostas. Savukārt Portugālē atcelti 223 lidojumi, to skaitā 119 no Porto un 71 no Lisabonas. Austrijas gaisa satiksmes kontrolieri informēja, ka pusnaktī uz pirmdienu būs slēgta Vīnes lidosta.
Sinoptiķi prognozē, ka naktī uz pirmdienu vulkānisko pelnu mākoņa koncentrācija vājināsies, jo tas izpletīsies virs Vācijas dienvidiem, Čehijas un Austrijas. Eiropas gaisa satiksmes kontroles dienests Eurocontrol svētdienas vakarā ziņoja, ka stiprākā pelnu koncentrācija bija virs Itālijas ziemeļiem un Francijas dienvidaustrumiem, raksta BBC. Pelnu mākonis atradās aptuveni sešu tūkstošu kilometru augstumā.
Zinātnieki prognozē, ka līdz brīdim, kamēr Eijafjadlajegidla izvirdums nebeigsies, pelnu virzība virs Eiropas debesīm būs atkarīga no valdošajiem vējiem.