Kā rāda Valsts policijas (VP) statistika, pērn saņemti 11 056 tirgotāju iesniegumi par zādzībām veikalos, bet šā gada pirmajā pusgadā - 5490 iesniegumu. VP pārstāvis Toms Sadovskis stāsta, ka visvairāk zādzību notiek tieši Rīgā, īpaši Ziemassvētku un dažādu izpārdošanu laikā, kad ir vislielākā pircēju plūsma. Galvenā zagļu grupa ir narkomāni.
Arī kā «drosmes» apliecinājums
Kā atzīst mazumtirgotāji, samērā reti ir tie gadījumi, kad cilvēki zog savam patēriņam, pārsvarā zagts tiek ar nolūku nelikumīgi iegūto pārdot tālāk. Izņēmums ir preses un ātro uzkodu mazumtirdzniecības tīkls Narvesen, kur pārsvarā tiek zagti ēdieni, piemēram, saldumi un dzērieni, kas domāti tieši personiskajam patēriņam.
Gan Valsts policija, gan mazumtirgotāji atzīst, ka galvenā zagļu grupa ir narkomāni, kas zog ar mērķi sazagto pārdot tālāk, lai iegūtu naudu. Satraucoši ir tas, ka starp zagļiem kā samērā nozīmīga grupa iezīmējas arī bērni un jaunieši, kuri pārsvarā zog sīkumus, piemēram, šokolādes vai kancelejas preces grāmatveikalos. Parasti tas tiek darīts lielā barā, un, kā liecina pieredze, jauno zaglēnu galvenā motivācija ir nevis izsalkums vai trūkums, bet gan bravūra un vēlme ar savu «drosmi» pazīmēties vienaudžu priekšā.
Kā uzsver mazumtirgotāji, par drošību veikalos tiek domāts daudz, līdztekus apsargiem ir arī videokameras, kas ļauj policijai vieglāk un ātrāk notvert likumpārkāpējus. Tomēr videokameras nav panaceja, jo parasti zagļi izvēlas veikalus ar lielu pircēju plūsmu un darbojas grupā, līdz ar to ne vienmēr videokamerās izdodas izšķirt vainīgos. Ja par zādzībām runā reģionālā griezumā, tad visvairāk tiek zagts Rīgas veikalos, kam seko Latgales veikali.
Apsardzes firmā G4S stāsta, ka zādzību veikšanu noteikti ietekmē gadalaiki, piemēram, rudenī un ziemā likumpārkāpēji sev tīkamo un noskatīto preci mēģina paslēpt zem biezāka apģērba gabala. Tāpat zādzību intensitāti ietekmē tirdzniecību vietu rīkotās akcijas un izpārdošanas, kad veikalos ir lielāks skaits pircēju un vilinājums pūļa aizsegā veikt zādzību. «Protams, no pieredzes varam teikt, ka mazāk noteikti zog preci, kas atrodas pārdevējam aiz muguras, aiz letes vai vitrīnā un pircējam nav brīvi pieejama. Ja prece ir brīvi pieejama un pircējs to var paņemt pats, tad risks zādzībai ir krietni lielāks. Tas, kā iespējams mazināt zādzību risku, noteikti ir dārgākās preces izvietot plauktos, kas ir slēdzami, vai marķēt ar īpašiem drošības elementiem, slēptām uzlīmēm vai magnētiem. Tirdzniecības vietām iesakām izvērtēt drošības riskus un izstrādāt stratēģiju, kā šos zādzības riskus mazināt tieši konkrētajā veikalā,» savus padomus dod G4S.
Narkomāni, bērni un pensionāri
Veikalu tīkla Maxima pārstāvis Jānis Beseris stāsta, ka zagļu radītie zaudējumi mērāmi tūkstošos. Visvairāk zagtās preces ir alkohols, šokolādes, kafija, lielajos hipermārketos arī parfimērija un apģērbs. Starp zagļiem ir gan narkomāni, gan bērni un pat pensionāri. Arī J. Beseris atzīst, ka pārsvarā tiek zagts tālākpārdošanai. Tas attiecas gan uz alkoholu, gan kafiju, kā arī parfimēriju un apģērbu. Savam patēriņam cilvēki esot zaguši tikai krīzes laikos. Līdztekus zādzībām, kad preces tiek iznestas no veikala, lielas galvassāpes sagādājot arī sveramo produktu ēšana uz vietas, kas notiek, pēc J. Besera teiktā, patiešām lielos apmēros. Viņš stāsta, ka zādzību skaits ik gadu pieaug, taču nozagtā vērtība samazinās. Respektīvi - zog vairāk, bet preces par mazākām summām. Savukārt veikalu tīklā Rimi norāda, ka visbiežāk zog mazus un vērtīgus priekšmetus, piemēram, kosmētiku, kafiju, saldumus un alkoholu. «Zādzību skaita un apjomu ziņā pēdējos gados būtiskas izmaiņas nav novērojamas. Zādzības tieši nav saistītas nedz ar veikala platību vai izmēru, bet gan atrašanās vietu, kas var ietekmēt arī zādzību skaitu veikalos. Visizplatītākās zādzības ir Rīgā un lielākajās Latvijas pilsētās,» klāsta Rimi personāla vadītāja Līga Stabulniece.
Tirdzniecības centrā Spice, kā stāsta tā tehniskais direktors Oskars Antāns, sadarbībā ar apkalpojošo apsardzes kompāniju katru nedēļu tiek novērsti aptuveni pieci zagšanas mēģinājumi un aizturētie tiek nodoti policijai, bet viņu piesavinātās mantas - veikaliem. Taujāts, kāda ir zādzību skaita dinamika, Spices pārstāvis stāsta, ka kopumā situācija vairāku gadu garumā ir faktiski nemainīga - vienmērīgi stabila. «Lai padarītu tirdzniecības centru un tā daudzstāvu autonovietni vēl drošāku un atvieglotu apsardzes darbu, Spice šogad investē vērienīgā videonovērošanas projektā, kurā tiek izmantotas jaunākās tehnoloģijas,» cīņu ar garnadžiem raksturo O. Antāns. Par ļoti stingru drošības un uzraudzības sistēmu stāsta arī universālveikala Stockmann direktore Dace Goldmane, apgalvojot, ka nopietnu zādzību riski tikpat kā nepastāvot. Direktore arī norāda, ka izplatītais triks pārdot universālveikala tuvumā smaržas vai citu kosmētiku, apgalvojot, ka tās zagtas Stockmann, pārsvarā gadījumu ir maldināšana. Tam piekrīt arī VP pārstāvis T. Sadovskis, kurš teic, ka absolūtā vairumā gadījumu šīs smaržas ir viltotas un tikai tiek uzdotas par zagtām Stockmann.
Zagļu Ziemassvētki
Narvesen Personāla daļas vadītājs Andis Aleksandrovs stāsta, ka preses izdevumus tikpat kā nezog, bet zagļi visvairāk ir iecienījuši saldumus un dzērienus. A. Aleksandrovs skaidro, ka ir «profesionālie» zagļi, kas darbojas grupās, un ir sīkās zādzības, kuras pārsvarā pastrādā bērni un bezpajumtnieki. No zagļiem nav pasargāti arī grāmatu veikali. Kā stāsta grāmatu nama Valters un Rapa valdes locekle Iveta Ozola, zagšana ir ļoti izplatīta un liela problēma. «Es negribu atklāt konkrētus zaudējumus, kādus mums rada zādzības, taču tā ir tiešām liela summa. Parasti zagļi darbojas grupā - divi vai trīs. Viens novērš kasieres uzmanību, pārējie tajā laikā iztīra plauktus. Zagļu iecienītākās grāmatas ir mākslas albumi, lielās dārgās enciklopēdijas, arī mākslas kalendāri. Starp zagļiem ir gan narkomāni, gan tādi, kas to dara pēc pasūtījuma. Viskarstākais zādzību laiks ir ap Ziemassvētkiem, kad noteikti pēc pasūtījuma tiek zagti mākslas albumi un enciklopēdijas. Par to liecina tas, ka zagļi prasa, kur atrodas konkrētas grāmatas, viņi labi zina, kas viņiem ir vajadzīgs,» savu viedokli pauž I. Ozola. VP gan to neapstiprina, sakot, ka pēdējos gados ar pasūtījuma zādzībām neesot sastapušies.
Kā uzsver I. Ozola, «grāmatas nezog trūcīgi cilvēki pašu lasīšanai, tās visas ir domātas tālākai pārdošanai. Mums ir bijis gadījums, kad izlikām lielu, dārgu enciklopēdiju, to pieķēdējot ar dekoratīvu stieplīti. Pārējie eksemplāri atradās pie pārdevējām. Diemžēl šo mūsu stieplīti pārknieba, un enciklopēdiju nozaga. Tāpat pārknieba stiprinājumus lietussargiem, un tos nozaga. Bet pats skumjākais ir redzēt, ka kancelejas piederumus zog bērni un jaunieši, kas veikalā ienākuši lielā grupā. Un tas nav nabadzības dēļ, tā drīzāk ir bravūra un visatļautība.»