Patlaban, trīs gadus vēlāk, situācija ir būtiski mainījusies. Cilmes šūnas Latvijā izmanto skaistumkopšanā. Gandrīz gadu P.Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā šīs šūnas lieto sirds slimnieku ārstēšanai. Maijā nebijušu eksperimentu veica arī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, četrus mēnešus vecam bērnam cilmes šūnas ievadot tieši sirdī. Mediķi plāno, ka tuvākajā nākotnē ar cilmes šūnu palīdzību varētu ārstēt arī diabētu, izkaisīto sklerozi un kāju asinsvadu slimības.
«Ja skatāmies lielos vilcienos, daudzās medicīnas nozarēs sasniegts maksimālais. Pirms gadiem domājām, ka kardioķirurģija un sirds pārstādīšana ir reāls kosmoss. Taču tad nāca invazīvā kardioloģija, kas ar maz traumatiskām metodēm salabo sirsniņas. Un tad izrādās, ka ir šūnas, kas var palīdzēt. Ejam uz priekšu lieliem soļiem,» skaidro Stradiņa slimnīcas paspārnē pērn dibinātā Šūnu transplantācijas centra vadītājs Ēriks Jakobsons.
Izmanto jau 50 gadus
Izrādās, cilmes šūnu spēju pārveidoties par jebkuru organisma šūnu un salabot bojāto ķermeņa vietu pētījumos jau 50 gadus izmanto Latvijas Universitātes (LU) Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta profesors Georgs Jankovskis. Vēl padomju gados viņš izgudroja jaunu ārstēšanas metodi - osteorefleksiju, ko patlaban pazīst visā pasaulē. Ar šļirci kaulu smadzenēs ielaiž fizioloģisku šķidrumu, kaula dobumā palielinās spiediens, tur esošās šūnas saplacinās un spiediena rezultātā ar daudz lielāku spēku un ātrumu izplatās pa visu ķermeni. Metodes pamatā ir ideja, ka līdz ar spiedienu no kaulu smadzenēm šūnas lielākā daudzumā nonāk bojātajā ķermeņa vietā un to salabo.
Tikai vairākus gadu desmitus vēlāk, attīstoties šūnu izpētei pasaulē, Latvijas mediķi saprata: G.Jankovskis ar radīto spiedienu kaula smadzenēs aktivizē cilmes šūnas, kas spēj pārveidoties par bojātā orgāna šūnu. Cilmes šūnas cilvēkam atrodas visā ķermenī - ādā, taukos, muskuļos, taču visvairāk tieši kaulu smadzenēs. Par 15% vairāk nekā citos orgānos.
Osteorefleksijas terapiju izmanto vairāk nekā 60 dažādu slimību profilaksei un ārstēšanai - osteoporozei, kaulu lūzumiem, migrēnai, depresijai u.c., taču akadēmiskajā vidē šāda ārstēšana tiek uzskatīta par netradicionālās medicīnas metodi. Iespējams tāpēc, ka trūkst akadēmisku pētījumu par ārstēšanas rezultātiem. Profesors G.Jankovskis kā paša izgudrotās metodes pozitīvo piemēru min sevi: viņam tūlīt būs 90 gadu, bet joprojām reizi nedēļā viņš uzspēlē tenisu. Atraktīvais kungs, kurš atgādina profesoru no filmas Suņa sirds, pašsajūtas uzlabošanai regulāri lūdz kolēģus sev stīvākā ķermeņa vietā iedurt šļirci, lai aktivizētu cilmes šūnas un tā uzlabotu savu pašsajūtu.
Putukrējumu nedrīkst
Tenisu G.Jankovskis uzspēlē arī ar Stradiņa slimnīcas kardiologu profesoru Andreju Ērgli, kuru arī aizrāvusi cilmes šūnu izpētes ideja. Pagājušajā gadā Stradiņos atklāja Šūnu transplantācijas centru ar modernu laboratoriju, kur notiek cilmes šūnu savākšana un apstrāde. Centra vadītājs Ē.Jakobsons stāsta, ka cilmes šūnu izmantošana ir pamatā tā sauktajai reģeneratīvajai jeb atjaunojošajai medicīnai, kas būs prioritāte nākamos 10-20 gadus. Reģeneratīvās medicīnas ideja ir, ka bez zālēm un ar minimālu ķirurģisku iejaukšanos organisms pats ar saviem resursiem atjauno bojātās vietas.
Klīnisko pētījumu ietvaros pērn Stradiņa slimnīcā profesors A.Ērglis pirmo reizi Latvijā 70 gadu vecam vīrietim pēc infarkta iegurnī ievadīja katetru, caur kuru tālāk pa asinsvadiem līdz sirdij novadīja pacienta paša cilmes šūnas. Šūnas ar punkcijas metodi iepriekš paņēma no vīrieša iegurņa kaula smadzenēm, un to galvenais uzdevums ir atjaunot asinsvadus sirdī, kas bojāti infarkta laikā.
«Saldo laikam nedrīkst ņemt, daudz holesterīna,» skatoties uz putukrējumu ar zemenēm, nosmaida Aivars Kalniņš, ar kuru satiekos slimnīcas kafejnīcā. Viņš bija pirmais pacients, kuram veica šūnu transplantāciju sirdī. Pēc operācijas ar sirdi sirmajam kungam viss kārtībā.
Kopumā nepilna gada laikā šāda šūnu implantācija sirdī veikta 12 pacientiem. Tā notiek paralēli tradicionālajai ārstēšanai - zāļu lietošanai un ķirurģiskām operācijām. «Šūnu terapija ir kā bonuss vispārējai ārstēšanai. Pētījumi rāda, ka rezultāti ir labāki, ja izmantotas šūnas,» klāsta A.Ērglis.
Izmanto cīņā pret vēzi
Cilmes šūnu transplantāciju kā sertificētu ārstēšanas metodi jau astoņus gadus izmanto klīnikas Linezers Hematoloģijas centrs. No paša slimnieka asinīm ar speciālu tehnoloģiju tiek atfiltrētas cilmes šūnas. Pacients iziet staru un ķīmijterapiju, kas nogalina pilnīgi visas organisma šūnas. Pēc tam ķermenī atpakaļ asinīs tiek ievadītas paša pacienta cilmes šūnas, kas vairojas un rada vajadzīgās šūnas.
Linezers kā ārstēšanas metodi izmanto arī no donora asinīm atfiltrētās cilmes šūnas. Šajā gadījumā pacientam gan jālieto medikamenti, lai novērstu to, ka organisms varētu atgrūst svešās šūnas. Kopumā centrā veiktas 75 transplantācijas, kurās izmantotas paša pacienta šūnas, 12 gadījumos šūnas ņemtas no donora.
«Daudzos gadījumos transplantācija ir vienīgais ceļš, kā slimnieku izārstēt. Ja transplantācija ir sekmīga, aptuveni pēc gada slimnieks nekādu ārstēšanu vairs nesaņem,» skaidro Linezera preses pārstāve Inguna Potetinova.
Cik ir šādu pacientu, kuri jau pēc gada var iztikt bez ārstēšanas, Linezera ārsti runāt vairās. Šūnu transplantācija joprojām esot pārāk jauna metode, lai vērtētu rezultātus.
Galvenie pētījumi priekšā
Svarīgākie atklājumi cilmes šūnu jomā vēl tikai priekšā. Speciālisti stāsta, ka par miljonāru kļūs zinātnieks, kurš atklās kā no cilmes šūnām izaudzēt specializētas šūnas. Piemēram, kādu impulsu iedot, lai laboratorijas apstākļos cilmes šūna pārvērstos par sirds šūnu un to sirdī varētu ievadīt jau gatavu. Patlaban sirdī ievada cilmes šūnas cerībā, ka tās pašas tur pārveidosies par sirds šūnām. Cilmes šūnu pārveide ir viens no jaunizveidotā Stradiņa Šūnu transplantācijas centra uzdevumiem. Centra izveide kopumā izmaksāja divus miljonus latu. Lielāko finansējuma daļu piešķīra valsts.
Vēžu šūnas pēta arī LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts. Bioloģijas doktors Tālivaldis Freivalds stāsta, ka mērķis ir saprast, kādēļ vēža šūnas izdzīvo, par spīti ķīmijas un staru terapijai. Šis jautājums T.Freivaldu nodarbina jau kopš padomju gadiem, taču tikai pēdējos gados cilmes šūnu izpēte straujiem soļiem sākusi virzīties uz priekšu visā pasaulē.