Padomgrāmatu fenomens
Iztērēt mazāk, nekā ieņemt - ar šīs atziņas izprašanu iesācējam vajadzētu būt gana, uzskata finanšu un vadības konsultants Gundars Kuļikovskis, kurš rubrikas Es - uzņēmējs pašos pirmsākumos jau visai noliedzoši raudzījās uz tādas literatūras kā Miljonāra prāts izzināšanu. Viņš uzskata, ka cilvēku, kam jau ir ideja un uzņēmība, aizraušanās ar šādu daiļradi varētu novirzīt no mērķa un likt ilgi marinēt savu ideju. Tomēr tieši krīzes laikā šādu padomgrāmatu patēriņš pieaug, kas ir visai saprotami - darba ņēmējam viņa kurpe spiež, un ļaudis ir drosmīgāki nekā makam ērtākos laikos, pat ja izglītība nav iegūta vadībzinātnēs. G.Kuļikovskis kā priekšnoteikumu min zināšanas tajā jomā, kurā cilvēks vēlas sākt ražošanu vai sniegt pakalpojumu. Dažkārt gan pietiekot tikai ar uzņēmīgumu.
Samet vienā katlā
Bez atbilstošas izglītības (un vispār bez augstākās izglītības) sākās arī Reach and Wash bizness. Būdami skolasbiedri un draugi, Toms un Jānis kādudien tērzējuši Skype. Viens tolaik bijis Latvijā, bet otrs strādājis par logu mazgātāju ārzemēs. «Bija skaidrs, ka gribam kaut ko sākt, un tad Toms ieminējās, ka mēs varētu Latvijā pirmie sākt strādāt ar tādu stikla mazgāšanas tehnoloģiju kā viņš Anglijā,» stāsta Jānis. Viņš smejas, ka viss labi sakritis. Tajā pašā dienā, izrādās, arī viņu abu draugi Matīss un Raivis bija sēdējuši un domājuši, ko lai sāk. Tas bija pērnais rudens, bet SIA aktīvi strādāt sācis pavasarī - līdz ar tīrības sezonas sākšanos. Par savu trumpi puiši uzskata to, ka tehnoloģija paredz strādāšanu bez pacēlāja, to aizstājot ar garu birsti un mazgājot ar pašu filtrētu ūdeni, kas nožūstot neatstāj pēdas. Logu mazgāšana ar pacēlāju klienta tēriņus audzētu par aptuveni 20 latiem stundā, viņi saka. Reach and Wash starta kapitāls bija 20 tūkstoši latu, no katra pa pieciem. «Pašu? Nē, no vecākiem un paziņām aizlienēti. Jaunam jau grūti iekrāt,» smejas Jānis. Par naudu nopirkts busiņš un iekārtas - filtri, augstspiediena sūknis, teleskopiskās birstes. Kopējā katlā samestas arī katra zināšanas - Jāņa un Raivja ekonomikas studiju pirmais gads, Matīsa studētā klientu apkalpošana un Toma iesāktās un pamestās juridiskās studijas. Grāmatvedību viņi uzticējuši profesionālim.
Pie ķēriena var tikt
Lai izrēķinātu, vai cilvēkam ir pietiekami zināšanu, lai mestos uzņēmējdarbībā, formulas nav, vērtē jauno biznesmeņu organizācijas Junior Achievement - Latvija (JAL) izpilddirektore Jana Jakovļeva. Būtiski, lai cilvēkam piemistu uzņēmējspējas. «Daudziem tās piemīt kopš dzimšanas, citiem - jāattīsta.» Latviešiem esot tā paknapāk ar biznesa ķērienu, kas dots no dabas. Tomēr labā ziņa ir tā, ka to iespējams izkopt. Par to liecina arī JAL pieredze ar skolēniem, kad zaļie gurķi, slīcinot savu pirmo kucēnu jeb organizējot mācību firmas darbu, iziet cauri visām fāzēm, kas būtiskas biznesā - komandas veidošanai, līderības prasmēm, lēmumu pieņemšanai, stratēģiskās un ekonomiskās domāšanas attīstīšanai.
Putrojas un kļūdās
Tiem, kam nav bijis sava uzņēmuma jau skolēna vecumā, ekonomikas profesors Viktors Nešpors iesaka tomēr pārlasīt literatūru par ekonomikas pamatiem. Divreiz gadā viņš kursos māca jaunos uzņēmējus un ir nonācis pie atziņas, ka iesācēji bieži putrojas pat ar ekonomikas pamatpīlāriem. «Jauc un domā, ka pieprasījums un vajadzības ir viens un tas pats. Tas traucē precīzi atbildēt uz svarīgāko jautājumu - kas pirks?» viņš stāsta. V.Nešpors arī uzskata, ka vērtīgi ir būt zinātājam vadības grāmatvedībā - lai jaunais boss varētu efektīvi saprasties ar savu padoto, proti, cilvēku, kas ir speciālists finanšu grāmatvedībā. «Ir jāprot lasīt bilanci, jāprot runāt ar grāmatvedi,» atzīst V.Nešpors. Viņš atsaucas uz aplēsēm, kas saka - par uzņēmēju var kļūt ap 6-10% iedzīvotāju -, bet vienlaikus arī uzmundrinoši piebilst, ka iemācīties tomēr var daudz ko.