Pēc EM aprēķiniem, pastāvot līdzšinējai elektroenerģijas ražošanas atbalsta politikai, līdz 2020. gadam cena mājsaimniecībām varētu pieaugt par 53% un lieliem ražojošiem uzņēmumiem - par 73%. Visbūtiskāko daļu elektroenerģijas kopējās cenas struktūrā aizņems obligātā iepirkuma kvotu maksājumi.
D. Pavļuts skaidro: «Mūsu valstī gandrīz trešdaļa elektroenerģijas tiek saražota gāzes koģenerācijā, un tās atbalstam jau šobrīd patērētāji maksā klāt gandrīz vienu santīmu pie elektroenerģijas tirgus cenas.» Saskaņā ar EM prognozēm pēc 2019. gada komponente pakāpeniski samazināsies. Ieviešot visas patlaban obligātajā iepirkumā izdotās atļaujas, līdz 2033. gadam saistības sasniegs 12,5 miljardus latu. Tomēr pieņemot, ka visi projekti netiks realizēti, kopējās saistības varētu būt mazākas - ap 7,2 miljardiem latu, atsaucoties uz EM ziņojuma projektu, vēsta aģentūra LETA.
Līdzšinējo atbalsta mehānismu asi kritizē arī datorspeciālists Ilmārs Poikāns jeb Neo, kas tiesājas pret Latvenergo tarifiem: «Tie ir atbalsta maksājumi elektroenerģijas ražotājiem -obligātā komponente - un lielākais saņēmējs ir a/s Latvenergo ar TEC. Šie atbalsta maksājumi ir jāpārskata, jo nevar būt, ka relatīvi maza uzņēmumu skaita dēļ visa valsts zaudē konkurētspēju. Sevišķi tas ietekmēs energoietilpīgos ražotājus.» Viņš atzīmē, ka risinājumu, pat ja sāpīgu, atrast ir iespējams, jautājums - cik radikāli gatavs rīkoties D. Pavļuts.
Savukārt Latvijas Biomasas asociācijas pārstāvis Didzis Palejs vērš uzmanību uz lielu izdoto kvotu skaitu šogad. «Pavasarī EM paziņoja, ka vairs nedos, un tajā brīdī pieteicās vesela jūra uzņēmumu, domājot, ka vēlāk varēs pārdot. Apjoms ir milzīgs, tomēr no tā realizēsies neliela daļa,» prognozē D. Palejs.
Arī Bioenerģijas asociācijas pārstāvis Edgars Vīgants skeptiski raugās uz EM aprēķiniem, norādot - nav skaidrs pieņēmumu pamatojums un tas, pēc kādiem kritērijiem ir vērtēts. Viņš arī vērš uzmanību, ka šis ir paziņojums par problēmām, bet risinājums vēl jāmeklē. Viena no iespējām esot atbalsta aizstāšana ar zaļajiem sertifikātiem energotirgotāju portfelī, proti, valsts noteiktu obligātu atjaunojamās enerģijas iepirkuma procentu. E. Vīgants gan ir kritisks par šādu modeli, jo citviet pasaulē tas neesot spējis sevi attaisnot.
Elektroenerģijas maksu pieaugums nes risku, ka tuvākajos gados Latvijā šī cena augs straujāk nekā citviet Eiropā, padarot rūpniecību nekonkurētspējīgu. Lai gan elektrības tarifs ir zems, mājsaimniecībām šo maksājumu īpatsvars budžetā ir liels, radot enerģētiskās nabadzības draudus. EM arī uzskata, ka nepieciešams izvērtēt nepieciešamību sniegt atbalstu arī maznodrošinātākajiem elektrības patērētājiem.
Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) Dienai pauda viedokli, ka Latvenergo tarifā nevajadzētu būt sociālajai komponentei un mazāk aizsargātām grupām atbalsts jāsniedz ar sociālās politikas starpniecību.