Iedzīvotājiem tik svarīgais jautājums par zāļu cenām tiek nevajadzīgi saasināts, piesaucot datus par it kā nepārtraukto šo cenu palielināšanos. Eļļu ugunij pielej arī nākamā gada valsts budžeta dramatiskums, kas raisa bažas, vai valsts spēs pildīt saistības kompensējamo medikamentu jomā.
Par zāļu cenām katram ir savs personīgā pieredzē balstīts viedoklis. Taču, lai cik bieži iegrieztos aptiekā, neviens cilvēks nespēj iegūt tik pilnīgu ainu par cenu izmaiņām zāļu tirgū, kādu sniedz statistika. Tāpēc aicinu vēsu prātu paraudzīties uz zāļu tirgus datiem, kas apliecina nepārprotamu tendenci - Latvijā zāļu cenas nevis palielinās, bet gan pamatā saglabājas esošajā līmenī, turklāt atsevišķos gadījumos pat samazinās.
Veicot zāļu vidējo cenu aprēķinu par ražotāju deklarētajām cenām (cenām, par kādām zāles tiek pārdotas vairumtirgotājiem) 1797 zāļu produktiem, Zāļu valsts aģentūra (ZVA) aprēķinājusi, ka pēdējā pusotra gada laikā zāļu ražotāju vidējā deklarētā cena šiem medikamentiem ir samazinājusies par Ls 1,26 - 2009. gada 1. martā tā bija Ls 42,31, 2010. gada 1. janvārī - Ls 41,59, bet 2010. gada 1. oktobrī - jau Ls 41,05. Jāņem vērā, ka VZA salīdzina cenu izmaiņas konkrētu ražotāju konkrētu zāļu stiprumiem, formām un iepakojumiem.
Kaut gan minētā zāļu produktu vidējā cena aprēķināta nesaistīti ar zāļu patēriņu un atspoguļo tikai daļu no Latvijas zāļu tirgū esošo zāļu cenām, ir skaidri redzams: statistika zāļu cenu kāpumu mūsu valstī neuzrāda.
Pēc ZVA datiem, ražotāju deklarētajās zāļu cenās no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 1. oktobrim kopumā deklarētas šādas cenu izmaiņas - zāļu cena paaugstinājusies 269 produktiem (galvenokārt bezrecepšu zālēm), kas ir vidēji par 20,6%. Savukārt zāļu cena pazeminājusies 242 produktiem, kas vidēji ir par 20,9%. Kā iemeslu zāļu cenu paaugstināšanai ražotāji min zāļu ražošanas izmaksu, loģistikas un energoresursu izmaksu sadārdzinājumu, izejvielu cenu pieaugumu, kā arī apgrozāmo līdzekļu deficītu.
Jāatgādina, ka arī kompensējamo medikamentu cenas Latvijā ir vienas no zemākajām Eiropas Savienībā (lielākoties trešās zemākās, pārējos gadījumos - otrās zemākās vai viszemākās). Pēc Veselības ekonomikas centra (VEC) datiem, arī 2010. gadā, tāpat kā 2009. gadā, kompensējamo medikamentu cenas Latvijā turpināja samazināties. Pēdējā gada laikā izteiktāks cenu samazinājums ir panākts acu, sirds un asinsvadu, nervu un onkoloģisko slimību ārstēšanai paredzētajām zālēm. Piemēram, uz 2010. gada 1. janvāri VEC sarunās ar zāļu ražotājiem un izplatītājiem bija panācis cenu samazinājumu 153 medikamentiem 4-39% apmērā, bet uz šā gada 1. jūliju - 323 medikamentiem 2-5 % apmērā.
Savukārt Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācijas veiktais pētījums šā gada martā apliecināja, ka Latvijā visvairāk pārdoto medikamentu cenas pēdējā gada laikā ir samazinājušās par 4,6%. Turklāt kompensējamo medikamentu grupā šis cenu samazinājums bija vēl lielāks.
Būtiskās cenu dinamikas atšķirības kompensējamajiem medikamentiem, kas samazinās straujāk, un nekompensējamajiem medikamentiem kārtējo reizi apliecina, ka zāļu iekļaušana valsts kompensējamo zāļu sarakstā ir viena no būtiskākajām svirām cenu samazināšanai. Jācer, ka šo Eiropas Savienības valstīs aprobēto praksi sapratīs un atbalstīs arī valdība un Saeima, valsts budžeta apstiprināšanas gaitā nepieļaujot finansējuma samazinājumu kompensējamajiem medikamentiem.
*Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas izpilddirektors