Jaunās tehnoloģijas, kuras izmanto saimniecībā, ļauj regulēt minerālmēslu daudzumu, izkliedējot tos atbilstoši katrā laukā augošo augu reālajam stāvoklim, un tas ļauj ietaupīt resursus. Vienlaikus ieguvēja ir sabiedrība, kam tiek piegādāti tīrāki produkti, kā arī apkārtējā vide, ūdenstilpes, tajā skaitā Baltijas jūra, līdz kurai nonāk mazāk minerālmēslojuma, uzskata A. Burmistris. Viņš arī atstāj dabiskos zālājus applūstošajās vietās, tos vienīgi nopļauj, kā arī ievēro to, ka upju krastu tiešā tuvumā nedrīkst lietot mēslošanas līdzekļus. Mēs esam atbildīgi par vidi, kuru atstājam nākamajām paaudzēm, tāpēc katram jādod savs devums tās saglabāšanā, uzskata Vilciņi 1 saimnieks. Turklāt A. Burmistris labprāt stāsta un dalās pieredzē ar citiem, izrādot savu saimniecību interesentiem, piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentiem. Par savu progresīvo saimniekošanu Vilciņu 1 īpašnieks saņēmis arī Sējēja balvu.
Konkursu organizē Pasaules Dabas fonds (PDF) sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC). Šāds konkurss dod iespēju uzzināt par labākajiem paņēmieniem, pieejām un pēc tam demonstrēt, stāstīt par tām citiem lauksaimniekiem, atzīst LLKC direktors Kaspars Žūriņš. Uzzinot par iedvesmojošiem piemēriem, zemnieki var ieviest šīs metodes savās saimniecībās, tāpēc katru gadu apkopojam konkursa dalībnieku pieredzi bukletos, lai par to informētu citus, stāsta PDF Jūras un saldūdens programmas vadītājs Ingus Purgalis. Viņš norāda, ka lauksaimnieki var veidot, piemēram, buferjoslas un mitrzemes, lai samazinātu apkārtējā vidē, ūdenstilpēs nonākošo barības vielu daudzumu. Liela daļa Baltijas jūrā nonākošo barības vielu izcelsme ir tieši lauksaimnieciskā ražošana. Tas savukārt veicina aļģu attīstību jūrā, negatīvi ietekmējot zivis, kā arī zivsaimniecības un tūrisma nozares. Tāpēc ir svarīgi samazināt lauksaimniecības radīto piesārņojumu.