EFSA norādījusi, ka sēklas Eiropā ievestas 2009. un 2010. gadā. Tās iepirkusi kāda Vācijas firma, kas izplatījusi preci citiem pārpircējiem. Sēklas varētu būt inficētas jebkurā piegādes ķēdes posmā starp to audzēšanu, transportēšanu, iepakošanu un izplatīšanu. «Tas nozīmē, ka vēl kāda daļa potenciāli inficēto sēklu aizvien ir pieejamas Eiropas Savienībā un, iespējams, arī ārpus tās,» infekcijas avota izmeklētāju teikto citējis Reuters.
Tomēr aizvien nav skaidrības, vai grieķu trigonellas tiešām vainojamas epidēmijā. Bakterioloģiskās izmeklēšanas rezultāti pārbaudītajās sēklās nāvējošo zarnu nūjiņas paveida baktēriju neuzrāda. Taču pārtikas drošības eksperti uzsver, ka pārbaudes ir sarežģīts process, jo baktērija var slēpties aptuveni vienā sēklā no tūkstošiem, raksta The New York Times. Eksperti rekomendē atturēties no dīgstu audzēšanas, kā arī nelietot tos uzturā, ja vien tie nav termiski apstrādāti.
Epidēmija galvenokārt plosījusies Vācijā, taču atsevišķi gadījumi konstatēti arī Bordo pilsētā Francijā. Vācija par infekcijas avotu uzskata dīgstus kādā organiskajā fermā Lejassaksijas federālajā zemē, taču Francija vaino kādu britu kompāniju.
Infekcijas upuriem raksturīga asiņaina caureja. Nopietnākas saslimšanas gadījumā iestājas akūta nieru mazspēja, novēroti arī neiroloģiski traucējumi.
Grieķu trigonella līdzinās āboliņam. Tās sēklas un lapas plaši lietotas garšas piešķiršanai Ķīnas, Dienvidāzijas un dažu Vidusjūras valstu virtuvēs. To lieto karija pagatavošanai, kā arī izmanto kā garnējumu salātiem.