Partiju sarunas Vienotība un Zatlera Reformu partija pirmdien pēcpusdienā sāka divatā, tikai pēc tam pieaicinot VL-TB/LNNK. Ap astoņiem vakarā pēc Nacionālās apvienības lūguma sarunās tika izsludināts pārtraukums, lai VL-TB/LNNK varētu izvērtēt piedāvājumu valdes sēdē. Līdz sarunu beigām politiķi žurnālistiem nebija pieejami, jo viņus no medijiem sargāja amatpersonu apsardze. VL-TB/LNNK valde ir piekritusi, ka tās līderi kopā ar Vienotību un Zatlera Reformu partiju paraksta trīs partiju vienošanos par reformu un tiesiskuma koalīcijas izveidi. Taču Nacionālā apvienība tai pievienos savu īpašo viedokli par atsevišķiem tajā iekļautajiem jautājumiem, kuri vērtību deklarācijā bija ierakstīti pēc sākotnējā sarunu partnera Saskaņas centra iniciatīvas. Vienošanās neaptver visus vērtību deklarācijas jautājumus. VL-TB/LNNK savā skaidrojumā, piemēram, norāda, ka nevar piekrist automātiskai pilsonības piešķiršanai pēc 1991. gada Latvijā dzimušajiem, Dienu informēja partijas valdes pārstāvji, uzskatot, ka galvenais dokuments būs valdības deklarācija.
Par būtiskāko pavērsienu valdības veidošanā var uzskatīt Zatlera Reformu partijas atteikšanos no sadarbības ar Saskaņas centru, kam varētu būt vairāki iemesli, kas ir atzīti partijas iekšējās sanāksmēs. Atsakoties no sadarbības ar Vienotību, ZRP riskētu palikt opozīcijā, vienlaikus paverot iespēju pie varas nonākt Zaļo un Zemnieku savienībai, kas nozīmētu zaudēt cīņā par oligarhu varas mazināšanu. Jau rakstīts, ka ne Saskaņas centrs, ne ZRP nebija īsti gatavas strādāt divatā ar 53 balsīm, kas ir nedrošs vairākums. Ja pie varas būtu politiskie spēki, kas nekad nav strādājuši valdībā, bet opozīcijā paliktu visas pieredzējušās varas partijas, tas vēl vairāk apgrūtinātu šīs valdības darbu. ZRP vienlaikus riskētu arī ar savu partiju, kurā ir nepieredzējuši politiķi un nav nostiprinātas organizatoriskās struktūras. Vienotība un VL-TB/LNNK varētu nodrošināt, ka sadarbības padomē ZRP ir vairākums, lai divas pārējās partijas to nevarētu pārbalsot. Valdībā jautājumi reti, kad tiek izšķirti balsojot, tāpēc tajā, visticamāk, ZRP nebūs vairāk nekā puse ministru, bet līdzvērtīga ietekme.
Lai mazinātu SC vēlētāju un arī ievēlēto deputātu vilšanos par palikšanu opozīcijā, Vienotība un ZRP varētu dot iespēju šīs partijas cilvēkiem vairāk iesaistīties parlamenta darbā un uzticēt arī komisiju vadību. Jāatgādina, ka Vienotības un ZRP sagatavotajā vērtību deklarācijā jau ir iekļautas vairākas nostādnes, kuras ierosinājis SC. Kad pirmdien kļuva zināms, ka SC var nākties arī palikt opozīcijā, tās pārstāvji žurnālistiem izteica šaubas, vai valdībai bez SC būs ilgs mūžs, bet solīja strādāt konstruktīvi.
Valsts prezidents Andris Bērziņš oficiāli premjera kandidātu nominēs Saeimas pirmajā sēdē 17. oktobrī. A. Bērziņš nosauks premjera kandidātu tikai tad, ja būs pietiekams pamats uzskatīt, ka šis cilvēks spēj izveidot koalīciju, kas savā darbībā apņemas ievērot Latvijai saistošās starptautiskās vienošanas, turpināt reformu un fiskālās politikas kursu, nodrošināt izaugsmi un stabilitāti, nostiprināt demokrātijas principus, nemainot valsts attīstības kursu un pamatvērtības. Paziņojumā presei prezidents pirmdien uzsvēris, ka neviena no Saeimā ievēlētajām partijām nav noraidījusi iespēju strādāt esošā Ministru prezidenta V. Dombrovska vadītā valdībā. Taču, izraugoties premjera kandidātu, A. Bērziņš vērtēs šīs personas atbilstību vairākiem priekšnosacījumiem - spējai izveidot rīcībspējīgu vairākuma valdību, kuru veidojošās partijas spēj vienoties par sadarbības pamatprincipiem. Šīm partijām ir jāspēj nodrošināt Saeimas darba uzsākšanu, ievēlot prezidiju un izveidojot komisijas.