Dažuprāt, ne velti Zatlera Reformu partijai bija svarīgi vadīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kurai ir vistiešākais kontakts ar vietējiem līderiem, un arī Zemkopības ministriju, kuru gan ZRP neieguva. Katras partijas pastāvēšanā liela nozīme ir tam, cik spēcīgas ir tās reģionālās nodaļas, kāda ir ietekme vietējā varā, kuras ZRP tikpat kā nav, bet ZZS - liela. Var pieļaut, ka pirms 2013. gada pašvaldību vēlēšanām ZRP to centīsies palielināt uz ZZS rēķina. Ilgus gadus ZZS cīnījās ar Tautas partiju par ārpus Rīgas spēcīgākās partijas titulu. Pēdējās pašvaldību vēlēšanās 2009. gadā ZZS pārņēma varu reģionos, iekarojot arī vairākas TP vadītās pašvaldības, piemēram, Talsos, Gulbenē. ZZS valda vairāk nekā 20 novados un Jelgavā.
Vēl viss nav zaudēts
Tagad ZZS iet to pašu ceļu, ko iepriekš gājuši citi spēki, kas politisko darbību pakārtoja savu biedru vai partiju interesēm. Valda Dombrovska (Vienotība) otrajā valdībā ZZS jutās kā situācijas noteicēji, bet šī enerģija vairāk tika ieguldīta Kurzemes lielo pilsētu, ne visas valsts līdzsvarotā attīstībā. Latvijas faktu (LF) veiktajā pētījumā septembra sākumā par ZZS bija noskaņoti balsot 8,4% vēlētāju, septembra beigās - 9,6%, bet oktobrī - vairs tikai 6,6%. Saeimā ZZS iekļuva kā pēdējā ar 13 mandātiem. LF direktors Aigars Freimanis ZZS reitinga kritumu saista ar vēlētāju vilšanos, ka politiskais spēks ir zaudējis varas partijas statusu.
Atšķirībā no Tautas partijas, kura nolēma pašlikvidēties, ZZS vēl ir izredzes saglabāties. Premjers V. Dombrovskis licis saprast, ka valdību paplašinās, ja kāda no 56 koalīcijas balsīm kļūs nedroša, tad ZZS varētu būt pirmie uzrunātie. Tiesa, pa šo laiku ZZS kapitāls - cilvēki ministrijās - varētu būt noplicināts. Jau tagad šīs pozīcijas ir vājinājušās. Piemēram, Kristīne Krasovska, kuru dēvēja par Aivara Lemberga labo roku un kura deva padomus izglītības un satiksmes ministram, tagad vairs ir tikai Saeimas deputāta Ulda Auguļa palīdze, ja neskaita viņas pienākumus Ventspilī. Īpaši daudz ZZS lojālu personu ir Satiksmes ministrijas uzņēmumos. Jaunais ministrs Aivis Ronis pagaidām nedomā, ka profesionāli darbinieki būtu jāaizvieto ar sev uzticamiem cilvēkiem, jo partijas piederība demokrātiskā valstī nevarot būt iemesls, lai kādam liegtu ieņemt amatu. Vēl kādu laiku ZZS varēs izmantot savu agrākās varas partijas resursu - cilvēkus ministrijās un informāciju, kas ir tās ministriem. R. Vējonis atgādina, ka jau vairākus gadus nenotiek investīciju sadale pašvaldību infrastruktūras attīstībai (jumtiem, skolām, kultūras namiem utt.) pēc partiju kvotām. Tas savulaik bija viens no stimuliem, ko partijas izmantoja vietējo līderu pārvilināšanai. Tagad par pašvaldībām pieejamās Eiropas naudas izmantošanu līgumi jau esot noslēgti un valdībā apstiprināti - atliekot tikai nodrošināt to izpildi, skaidro R. Vējonis. Viņš nevarot izslēgt, ka arī kādu ZZS biedru varas partijām izdošoties aizvilt, bet šis laiks labi parādīšot, kurš ir partijai uzticams un kuram ir svarīga tās ideoloģija, bet «kurš tikai līgojas līdzi visām vēja plūsmām».
Lembergs vairs nepiedalās
Kad bijušais Balvu novada priekšsēdis, ilggadējais tēvzemietis Jānis Trupovnieks kopā ar 18 nodaļas biedriem nolēma aiziet no Visu Latvijai!-TB/LNNK uz ZZS, nacionālā apvienība bija 10. Saeimas opozīcijā bez izredzēm nokļūt varā, bet ZZS - ietekmīga valdības partija. Tagad situācija ir pretēja. J. Trupovnieks Dienai sacīja, ka politisko piederību vēlreiz tomēr neplāno mainīt. Kad viņš ar kolēģiem gājis projām no TB/LNNK, tās vadība pat neesot pārrunājusi aiziešanas iemeslus, ļaujot iet. ZZS līderis R. Vējonis un viņa pārstāvētais politiskais spēks esot viens no retajiem, kas joprojām izrāda interesi par to, kā jūtas un dzīvo cilvēki reģionos. Tas liekot cerēt, ka agri vai vēlu ZZS atgriezīsies pie varas.
Neviens no ZZS līderiem neatzīst, ka apvienības liktenis, iespējams, nebūtu tā iegrozījies, ja ZZS kā novados visplašāk pārstāvētā partija vairāk domātu arī par šīm pašvaldībām, tik lielu uzsvaru neliekot uz divu Kurzemes pilsētu un to līderu interesēm, kuri gan to centušies apstrīdēt. Lūgti raksturot sadarbību ar ZZS pēc varas zaudēšanas, Liepājas mērs Uldis Sesks un Ventspils domes priekšsēža vietnieks Guntis Blumbergs bija lakoniski - sadarbība turpināsies, un «strādāsim tālāk». Liepājnieks, bijušais Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš, aicināts vērtēt Liepājas partijas izredzes pašvaldību vēlēšanās, norādīja uz Liepājas īpašo situāciju - ZRP vietējais līderis Jānis Vilnītis paziņojis, ka viņa mērķis ir pārņemt varu no U. Seska, kas liekot domāt - vienīgā iespēja, kā ZRP to var izdarīt, ir sadarbībā ar Saskaņas centru, ar ko arī var skaidrot ZRP centienus tuvināties SC lielajā politikā. Liepājas partijai joprojām esot atbalsts pilsētā. Taču tai vairs nav tādas iespējas panākt valdības atbalstu pilsētas projektiem.
ZZS izredzes J. Lagzdiņš saista ar koalīcijas darbu - ja tā noturēsies, pirms pašvaldību vēlēšanām vietējo līderu interese sadarboties ar ZZS var mazināties. «ZZS ir viena laba iespēja - īstajā brīdī gudri un patiesi distancēties no Aivara Lemberga,» uzskata J. Lagzdiņš. Viņaprāt, daudz ko noteikšot arī paša A. Lemberga darbība un uzstāšanās publiskajā telpā - ja turpināsies karošana ar Zatlera partiju, tad ZRP varot tuvināties Vienotībai un koalīciju nostiprināt. A. Brigmanis teica, ka A. Lembergs procesos vairs neiesaistoties un ZZS valdē neesot - tajā Ventspils partiju pārstāv G. Blumbergs. «Tā nav, ka viss sabruks, ja neesi valdībā,» uzskata A. Brigmanis. Viņaprāt, stāstus par ZZS šķelšanos izplatot konkurenti, bet apvienībā ikviens labi saprotot - ja partijas ietu katra savu ceļu, tad pa vienai tās neiekļūtu Saeimā.