Patiešām žēl, jo tad būtu iespēja pārliecināties, kā sezonas degpunktā Latvija izskatās savā svara kategorijā. Pagaidām ir skaidrs tikai tas, ka ar smagsvariem cīnīties nevaram. Zinot, ka pati galvenā spēle Vankūverā būs ceturtā, kurā atrisināsies hamletiskais būt vai nebūt ceturtdaļfinālā, treneru kolektīvs piedzīvotās sakāves grupas turnīrā varēja norakstīt saulainākas nākotnes vārdā, taču tā nedarīja, jo apzinājās, ka reālā situācija visiem tāpat ir kā uz delnas pasniegta. Būsim reālisti - Krievija, Čehija un Slovākija savu darbu padarīja pirmajās 20 minūtēs un pēc tam spēlēja ekonomiskajā režīmā. Tas bija NHL līmenis. Latvijai Vankūverā neaizsniedzams.
Pirms četriem gadiem Turīnā tik strikti apgalvot nevarēja, jo Latvijas izlase satricināja hokeja pasauli ar neizšķirtu 3:3 pret ASV - komandu, kura bija komplektēta no Amerikas labākajiem spēlētājiem NHL. Teiksiet, veiksmīga apstākļu sakritība? Iespējams, taču arī Vankūverā bija pamats cerēt, ka vismaz vienā grupas spēlē zvaigznes sastāsies Latvijai labvēlīgā orbītā. Optimismu vairoja trenera Znaroka sekmīgais darbs MVD un izlases kodola spēlēšana KHL, kas pēc daudzu atzinuma ir otra spēcīgākā līga pasaulē. Tomēr uz olimpiskā ledus pagaidām ir bijis redzams, cik tālu no pasaules elites ir Latvijas izlases kodols.
Krietni veiksmīgāk bargo olimpisko eksāmenu pagaidām izturējuši šveicieši un norvēģi. Ne tikai tāpēc, ka izcīnīti punkti, bet arī pēc parādītā snieguma laukumā. Tāpēc patiešām žēl, ka neredzēsim Latvijas izlases pašreizējo gatavību uz norvēģu fona. Reabilitācijai palikusi tikai viena spēle ar smagsvaru.