Rekorda medniece. Sporta karalienes balles greznākā rota ir pasaules rekorda labojums. Eiropas čempionātā reālākā rekorda pretendente varētu būt Polijas vesera metēja Anita Vlodarčika, kura jūnijā pašai piederošo rekordu laboja uz 78,30 metriem. Iedzīvošanās muguras savainojumā Vlodarčikas izredzes uz augstu rezultātu ir mazinājušas, un kā reāla pretendente uz zeltu jau tiek minēta krieviete Tatjana Lisenko (76,03).
Svētdien par Kanteru. Diska mešanā sezonas līderis ir igaunis Gerds Kanters (71,45), kurš pērn pasaules čempionātā Berlīnē bija trešais. Viņa niknākie konkurenti būs pasaules čempions Roberts Hartings (šosezon 68,69) un polis Pjotrs Malahovskis (69,83).
Augstuma karalienes. Augstlēkšanas sektorā galvenā uzmanība būs pievērsta horvātu modelei pasaules čempionei Blankai Vlasičai (šosezon 2,03) un atraktīvajai vācietei Arianei Fridrihai (2,02).
Skrejceliņā «vecmāmiņa». Barselonā par visu laiku vecāko Eiropas čempionāta dalībnieci kļūs jamaikiete Merlīna Otija, kura pēc 2000. gada Sidnejas olimpiskajām spēlēm pieņēma Slovēnijas pilsonību. 50 gadus vecā Otija startēs 4x100 metru stafetē Slovēnijas sastāvā. Merlīnas pirmais lielais panākums bija bronza Maskavas olimpiskajās spēlēs 1980. gadā!
Viņu pietrūks. Dāmu vieglatlētikas spožākā zvaigzne kārtslēcēja Jeļena Isinbajeva pēc pauzes atsākusi treniņus, taču sacensībās šosezon neplāno piedalīties. Pasaules vienīgais desmitcīņnieks, kurš pārsniedzis 9000 punktu barjeru, čehs Romāns Šebrle (9026 p.) muskuļa savainojuma dēļ nestartēs Barselonā. Pēdējā brīdī no starta atteicās arī Krievijas 800 metru skrējējs Jurijs Borzakovskis, kurš uzvarēja 2004. gada olimpiskajās spēlēs Atēnās.