«Gandrīz visi remontētie posmi izvietojas skaistā lokā ap to karjeru, tur ar cirkuli kartē var novilt apli,» saka zinātājs, kurš vēlējās palikt anonīms. Ārpus minētā apļa dubulto virsmas apstrādes metodi vērā ņemamam ceļa posma remontam LAU lietojis vēl tikai Alūksnes pusē, kas norāda uz iespējamu varas gaiteņos radītu shēmu, lai ļautu nopelnīt tieši Pērtnieku karjera īpašniekiem vai patiesā labuma guvējiem. Izskanējis, ka tie varētu nebūt tikai Lursoft datubāzē kā vadītāji minētie Andris un Aļona Kozuļi, bet, iespējams, arī pats LAU valdes priekšsēdētājs Vladimirs Kononovs. TV3 raidījums Nekā personīga pirms pāris gadiem izteica minējumu, ka tieši no šīs amatpersonas vārda un uzvārda veidots firmas nosaukums Vlakon.
Elites derīgie izrakteņi
Nekļūdās tie, kuri derīgo izrakteņu ieguves vietu Pērtnieki asociē ar Saeimas deputātu Dzintaru Zaķi (uz laiku pārtraucis darbību Vienotībā), jo viņa draudzība ar SIA Vlakon piederošā karjera vadītāju Andri Kozuli publiskajā telpā negatīvā gaismā atspoguļota vairākkārt - saistībā ar iespējamo balsu pirkšanu 12. Saeimas vēlēšanās, lidojumu uz Gruziju kompānijā ar ekspremjeru Valdi Dombrovski (Vienotība), dažādiem uzņēmējiem, tostarp bankas Citadele pircēju - ASV finanšu fonda Ripplewood Holdings - pārstāvi. Minētie gadījumi ir epizodiski, taču viena lieta SM «pieskatītāju» Dz. Zaķi (Diena jau iepriekš vēstīja, ka viņu šādā misijā neformāli bija norīkojusi Vienotība) un SIA Vlakon vieno ilgstoši - dolomīta šķembas, kas ar LAU starpniecību no Pērtniekiem nonāk uz ceļiem visā Latgalē un, iespējams, arī citur Latvijā. Piemēram, 2012. gadā, kad LAU sāka atjaunot ceļus ar dubulto virsmas apstrādes metodi, minētais valsts uzņēmums no šī karjera iegādājās gandrīz visu darbiem vajadzīgo šķembu daudzumu - 240 tūkstošus tonnu, turklāt par cenu, kas bija četrus līdz astoņus eiro tonnā lielāka, nekā piedāvāja citi komersanti. Tādējādi radās aizdomas, ka valstij piederošā LAU potenciālā peļņa novirzīta privātam uzņēmumam, un rezultāts ilgi nebija jāgaida - pateicoties 1,69 miljonu eiro peļņai, ko SIA Vlakon nesis Pērtnieku karjers, A. Kozule pērn ierindojās žurnāla Kapitāls Latvijas lielāko pelnītāju topa trīsdesmitniekā. Jāatzīmē, ka V. Kononovs par LAU valdes priekšsēdētāju tika iecelts 2011. gadā - gadu pirms apjomīgo dubultās virsmas apstrādes darbu sākšanās Latgalē. Kopš tā laika ceļu būvnieku žargonā parādījies jēdziens «Latgales asfalts».
Nekrīt ārā stikli
«Man nekādas tiešas saistības ar to nav,» Dienai saka Dz. Zaķis, tajā pašā laikā nenoliedzot, ka sava loma dubultās virsmas apstrādes lobijā LAU viņam bijusi: «Esmu ieteicis rīkoties ar iespējami efektīvākajām tehnoloģijām, lai iegūtu melno virsmu. Šī ir moderna tehnoloģija, taču šķembu izcelsme nav būtiska. Mēģinājums uzsvērt tieši uz Pērtnieku karjeru šķiet nedaudz aizdomīgs.» Uz jautājumu, kam tieši viņš sniedzis savas konsultācijas, kā labāk būtu atjaunojami ceļi, deputāts atbild: «Esmu runājis ar daudzām pašvaldībām, un tas, ka ceļi šādā veidā atjaunoti galvenokārt Latgalē, atkarīgs no LVC reģionu vadītājiem. Pasažieru pārvadātāji Latgalē ļoti augstu novērtē šādu segumu, jo autobusiem vairs stikli nekrīt ārā, kā braucot pa zemes ceļu.»
Savukārt pensionētais ceļu būves nozares eksperts Jānis Austriņš dubulto virsmas apstrādi uzskata par naudas izšķērdēšanu: «Tas ir viens no lētākajiem paņēmieniem, kā iegūt melno segumu, taču šādā veidā apstrādātam ceļam ir īss kalpošanas laiks, segums ir nenoturīgs, ātri nolietojas, tāpēc no tautsaimniecības viedokļa tas neatmaksājas.» J. Austriņš kopā ar ekspremjera, savulaik ietekmīgās partijas Latvijas ceļš dibinātāja Andra Bērziņa vadītās biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) pārstāvjiem pārbaudīja LAU atjaunotos ceļus Latgalē: «2012. un 2013. gadā apstrādātie ceļu posmi izskatījās mazāk sabrukuši nekā 2014. gadā atjaunotie. Acīmredzot, tautas valodā runājot, sākuši halturēt.» Iemesli var būt vairāki - pavirša tehnoloģija, zemas kvalitātes materiāli: «Atsevišķās vietās bija skaidri redzams, ka pamati, uz kuriem virsmas apstrāde veikta, bija ar nepietiekošu nestspēju, bruka kopā. Tas arī ir viens no riska faktoriem šīs tehnoloģijas pielietošanā, jo ir liels kārdinājums likt virsmu uz nepietiekami sagatavotiem pamatiem, bez garantētas nestspējas.» LCB nosūtīja ceļu attēlus premjerei Laimdotai Straujumai (Vienotība) un satiksmes ministram Anrijam Matīsam (Vienotība), norādot, ka visos 2014. gadā veiktajos posmos konstatēta «praktiski pilnīga nosedzošās kārtas destrukcija - sabrukums, šķembu atdalīšanās». Rezultātā uz ceļa palikusi tikai apakšējā kārta, un daudzviet arī tā sākusi brukt.
Sargājiet ceļus!
SM Autotransporta departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns par situāciju esot informēts un sola, ka tuvākajās nedēļās va/s Latvijas valsts ceļi Autoceļu kompetences centra darbinieki došoties pārbaudīt sava «brāļa» - LAU - strādnieku veikumu uz Latgales ceļiem, un, «ja nebūs bijuši blakus apstākļi, kā, piemēram, braukšana ar lielāku svaru, nekā ir atļauts, LAU ceļi būs jālabo uz sava rēķina». Te gan jānorāda, ka defektu novēršana notiks par nodokļu maksātāju naudu, jo LAU ir valsts kapitālsabiedrība. T. Vectirāns neuzskata, ka, iespējams, pussabrukušie ceļi ir tikai LAU darbinieku neprofesionalitātes rezultāts: «Vietējie novadi, pagasti - sargājiet savus ceļus! Tā ir jūsu biznesa artērija! Protams, izdevīgāk izvest 40 tonnu baļķu kravu ar vienu piegājienu, taču ceļš ir salauzts un valstij būs jātērē vairāki desmiti vai simti tūkstošu eiro.» LVC pārstāve Anna Kononova norāda, ka triju 2014. gadā atjaunoto un, pēc LCB datiem, jau pussabrukušo ceļu kopgarums ir gandrīz 17 kilometru. Kononova atklāj, ka dubulto virsmas apstrādi LAU uz ceļiem veikšot arī šogad un kopējais garums tiek lēsts ap 40 kilometriem. Tas, vai arī šie ceļi vīsies Pērtnieku karjera apkārtnē, vēl neesot zināms.
Interesanti, ka dubultās virsmas apstrādes darbi Latvijā ir monopolizēti, - tos veic tikai LAU, un iepirkumi šo pakalpojumu sniegšanai netiek sludināti. «Tad var teikt, ka monopolizēta ir arī sniega tīrīšana un bedrīšu lāpīšana. Jā, šie ir ikdienas uzturēšanas darbi, un tie nodoti monopolā [LAU]. Valdība šādi lēmusi, un tas jāpilda,» skaidro T. Vectirāns. Viņš arī atzīmē, ka apstrādājamie ceļa gabali ir «ļoti sadrumstaloti un iepirkumu menedžments sanāktu lielāks nekā labums [no publisko iepirkumu izsludināšanas]». Ceļu būvfirmas SIA Binders valdes loceklis Normunds Luste norāda, ka godīgas konkurences principi prasa arī privātajām būvfirmām iespēju pretendēt uz ceļu dubultās virsmas apstrādes darbiem: «Taču šādas specifikas darbi salīdzinoši nav apjomīgi, tāpēc jāšaubās, vai lielākas kompānijas sastādīs konkurenci attiecīgos publiskajos iepirkumos.» N. Luste zina teikt, ka dubultās virsmas apstrādes darbi pārsvarā notiekot bez projekta - vien pamatojoties uz defektu novēršanas aktu. Šāda kārtība apgrūtinot paveiktā kvalitātes novērtēšanu.