Pēc iepriekšējā spēlē Saldū gūtā ribu sasituma BK Ventspils sestdien nācās iztikt bez amerikāņu saspēles vadītāja Donalda Simsa, turklāt Roberts Štelmahers pamatsastāvā sūtīja iepriekšējo spēli no rezervistu soliņa sākušos Ronaldu Zaķi un Mārtiņu Laksu. Iespējams, tādējādi izdevās nedaudz pārsteigt rīdziniekus, jo spēles pirmās divpadsmit minūtes noteikumus laukumā diktēja mājinieki, iegūstot pat 15 punktu pārsvaru. VEF Rīga tieši laikā nāca septiņu punktu izrāviens, kas puslaiku ļāva pabeigt ar pieklājīgāku deficītu (38:31).
Otrā puslaika sākumā līdz ar uzbrukuma beigām tālmetienu realizēja vefietis Donāts Zavacks, pēc tam Ērls Roulends pārķēra bumbu un ātro uzbrukumu ar trīspunktnieku noslēdza Kristaps Janičenoks. Komandas jau bija vienādās pozīcijās, bet iniciatīva uz neatgriešanos bija nokļuvusi VEF Rīga basketbolistu rīcībā. Spēles beigas pēdējo divu gadu čempioni jau sagaidīja ar visai komfortablu pārsvaru, ko kurzemnieki vairs nespēja apdraudēt.
Iepriekš LBL finālos ir pieredzēts gadījums, kad komanda atspēlējas no 1-3 sērijā un kļūst par čempionvienību (1995. gadā to paveica SWH/Brocēni ar pašreizējo «ventspilnieku» Sandi Valteru ierindā), turklāt Štelmahera padotie šosezon pierādījuši, ka var līdzvērtīgi cīnīties ar VEF Rīga kalibra komandu. Tiesa, lai saglabātu izredzes, krasi jāsamazina pieļauto kļūdu skaits. Uzvarētajā sērijas pirmajā spēlē ventspilnieki pieļāva 9 kļūdas, bet nākamajās cīņās bija jau attiecīgi 17, 17 un 23 pretiniekiem atdotas bumbas.
Tāpat Ventspils komandai pēdējās spēlēs joprojām nav līdz galam izdevies realizēt vefiešu traumu dēļ radušās priekšrocības groza apakšā. Lai arī iepriekšējās divās spēlēs cīņu par atlēkušajām bumbām izdevās uzvarēt, ar groza apdraudēšanu BK Ventspils garajiem spēlētājiem līdz šim tik labi neveicās.
Pirmdien VEF Rīga centīsies nodrošināt sev trešo LBL čempionu titulu pēc kārtas, bet ventspilnieki mēģinās pagarināt sezonu vismaz par vienu spēli.