Par Freibergu interesi izrādīja Meinas universitāte, tomēr sarunas pagaidām nonākušas strupceļā. Ir arī citi varianti, tā ka, visticamāk, viņš hokeju turpinās spēlēt kādā no augstskolas komandām. Sezonu Ralfs pabeigs Teksasas Tornado. Ar viņu tiekamies Dalasas priekšpilsētā Frisko, kur mājas spēles aizvada Tornado.
Pareiza izvēle
Freiberga piemērs parāda, ka jaunajiem sportistiem nebūtu jānolaiž rokas, ja kādā karjeras posmā neveicas tik labi, kā gribētos. «Piecpadsmit gadu vecumā nebiju tik labs kā Zemgus Girgensons, kurš patlaban spēlē Amerikas spēcīgākajā junioru līgā USHL. Mani neiekļāva pat U-16 izlasē. Interesantākais, ka pārliecību par saviem spēkiem ieguvu, spēlējot kopā ar tēvu amatieru komandā Mārupe.» Ralfs neveiksmīgi centās iekļūt Zviedrijas junioru komandā MoDo. Dinamo/Juniors komandā viņš spēlēja pamaz un šā iemesla dēļ izlēma doties pāri okeānam.
Pirmais gads aiz okeāna vairāk pagāja, pielāgojoties Ziemeļamerikas spēles stilam, turpretī šosezon viņš ar 53 spēlēs sapelnītajiem 55 (7+48) rezultativitātes punktiem pārliecinoši ir NAHL līgas rezultatīvākais aizsargs. Vienu no labākajām spēlēm Freibergs aizvadīja, kad bija ieguvis NHL kluba Dalasas Stars aizsarga Kārļa Skrastiņa nūju. «Ar Stars trenējamies zem viena jumta. Abi leduslaukumi ir līdzās. Pēc viena treniņa pamanīju, ka Stars ekipējuma menedžeris gatavojas nest prom kaudzi ar nūjām, kuras vasarā plānots izsolīt labdarības akcijās. Palūdzu no viņa vienu Skrastiņa nūju. Iesākumā neriskēju ar Kārļa nūju spēlēt, jo nevarēju īsti pierast pie liekuma. Kad sadūšojos, jau pirmajā spēlē nopelnīju četrus rezultativitātes punktus par vieniem gūtiem vārtiem un trijām rezultativitātes piespēlēm. Tagad šī nūja ir salūzusi, taču atstāšu to par piemiņu.»
Satiekot Ralfu, uzreiz varēja pamanīt rētu, kura stiepās no deguna līdz pierei. «Nepaveicās. Pēc pretinieka sitiena ar nūju man pārplīsa aizsargstikls. Ārsti uzlika 13 šuves.» Par to, ka Amerikā kontakta spēles spēlē daudz vairāk nekā, piemēram, Krievijas jaunatnes hokeja līgā MHL, varēju pārliecināties, noskatoties Tornado un Corpus Christi spēli. Asumi uzbangoja ik pa laikam, bet otrajā periodā bija divi kautiņi pēc NHL labākajiem paraugiem. Kaušļi atraktīvi nometa aizsargķiveres un cimdus, tad kā gaiļi padancoja, līdz metās viens otram virsū. Viens no Tornado komandas spēlētājiem dabūja nopietnu nokdaunu un laukumu atstāja, nestabili atbalstīdamies pret partneriem. «Mums ir kauslīga komanda, tomēr šoreiz rupjāk spēlēja pretinieks,» vēlāk skaidroja Ralfs. Spēli gan uzvarēja Tornado ar 5:0.
Pārsteigts par laipnību
Freibergs Amerikā dzīvo ģimenē un saimnieci sauc par mammu. Par sadzīvi viņš nesūdzas, jo ar visu nepieciešamo ir nodrošināts. Pēdējās nedēļas Ralfs gan jūtas nedaudz neērti, jo saimnieces suns Monza nav pamanījis viņu tuvojamies, skrienot pakritis un savainojis plecu. Būšot nepieciešama operācija. «Sunīte ir viena no ģimenes pelnītājām, viņa lidostā meklē bumbas. Man patiešām žēl, ka tā notika.» Uz ielas atbraucēju no Latvijas vispirms pārsteigusi vietējo iedzīvotāju laipnība. «Braucu mašīnā, un nejauša garāmgājēja man māja ar roku. Patiešām nebija viegli pierast pie vietējo laipnības.» Arī no sportiskās izaugsmes viedokļa izvēli nevarot nožēlot. «Cik esmu dzirdējis no citiem puišiem, Dalasa ir gandrīz vai labākā vieta, kur junioru līmenī spēlēt hokeju. Līmenis citur augstāks, tomēr organizācija Teksasā ir vislabākā.»
Katrs nākamais karjeras solis Freibergam gan būs grūtāks. Lai Amerikā spēlētu augstā līmenī, vispirms jābūt fiziski labi attīstītam. «Esmu izmēģinājis uztura bagātinātājus un piestaigāju uz svaru zāli, taču muskuļu masu varētu vēlēties lielāku. Jāturpina cītīgi strādāt, jo nākamajā līmenī konkurence būs nopietnāka.»
Vienu lietu gan Freibergs ir ielāgojis - bez nopietnas attieksmes trenera ievērību neiemantot. Amerikā nestrostēs, ja būsi izrādījis centību, bet nebūs sanācis. Toties nopēlums ir droši garantēts, ja treneris pamanīs, ka spēlei nav atdoti visi spēki.