Ledus samaitās nagus
Kā tika iznīcināti profesionālie blenderi, Gintam Zīvertam nav skaidrs. «Salūza asmeņi. Firma Vitrum, kas mums blenderus pārdeva, vienu no tiem nomainīja, otrs tiek remontēts. Nezinu, kā tas gadījās, pavārs saka, ka vienkārši blenderējuši zemenes ledus kokteiļiem,» stāsta Gints un piebilst, ka no tehniskajām likstām gan nekas vairāk uz galvas nav uzkritis.
Restorānā kopā pašlaik strādā pieci darbinieki - pavārs, pavāra palīgs, galvenā kasiere un divi viesmīļi, kas strādā maiņās.
«Divas meitenes gan nācās atlaist - viena īsti negribēja strādāt, bet otra bija visai slinka. Turklāt izcēlās ar brīnumainu raksturu - te uz ķeblīša negribēja kāpt, lai kaut ko aizsniegtu, jo esot bail nokrist, te atkal atteicās ledu saskaldīt, jo tad tiks sabojāts manikīrs. Kā no filmas par to blondīni,» smejas Gints.
Gaidīja vairāk take-away
Ir pusdienlaiks, un restorāns Kaļķu ielā 2 ir ļaužu pilns. Gints stāsta, ka viņa pamata auditorija - studenti un skolēni - pašreiz ir vasaras brīvlaikā, tāpēc ēstuvē manāmi retāk nekā iepriekš, tomēr netrūkst arī biroju darbinieku un vienkārši garāmgājēju vai tūristu. «Es vienīgi biju domājis, ka būs lielāks take-away jeb līdzņemamo pasūtījumu īpatsvars, bet acīmredzot tur ir jāpaiet ilgākam laikam, lai tas tā ieietos,» uzņēmējs spriež.
Toties ēdienu garša gan esot iegūta autentiska. Tas panākts, pateicoties autentiskām garšvielām, kas atsūtītas pa taisno no Bangkokas. «Lai gan oriģināli Tom Yum zupa Taizemē tiek gatavota ar šampinjoniem, aizvietojām tos ar svaigām austersēnēm. Tā ir vēl garšīgāk,» stāsta Gints un piebilst, ka viņa restorāna pavārs - vietējais puisis - ir lieliski apguvis eksotiskās virtuves nianses.
Sarežģītais pavāru imports
Taizemiešu šefpavāre Natrada Riethona, kuru Gints restorānā ir piesaistījis kā galveno virtuves konsultanti, patlaban ir devusies atpakaļ uz Bangkoku - viņas draudzene precoties, un kāzas Taizemē esot visai nopietna lieta.
Gints stāsta, ka viņš taizemiešu pavāri esot uzgājis tepat Rīgā: «To cilvēku, ko es sākumā gribēju aicināt no Taizemes, beigās neizdevās uz šejieni dabūt. Izrādījās, process var ilgt pat pusgadu, man ir jāapmaksā darbinieka ceļš no Bangkokas uz interviju vēstniecībā Pekinā, kas ir aptuveni 500 latu, un arī tad nav garantijas, ka šo atļauju iedos. Ar Natradu man ļoti paveicās, viņa gan šobrīd ir vairāk tādā kā konsultanta statusā. Tomēr pat viena taizemiešu delegācija, kas bija Rīgā un nāca pie mums ēst, atzina, ka viss ēdiens ir autentisks un garšo tieši tā kā Taizemē.»
Nekādu irbuļu!
Mēdz gadīties arī kuriozi, daudzi nāk un prasa irbulīšus, bet Taizemē ar tiem neēd - tā vietā tiek lietota dakšiņa un karote, turklāt kopā. Tāpat ir bijuši apmeklētāji, kas prasa maizi vai auksto biešu zupu.
«Tad man savs restorāns būtu jādēvē par fusion jeb sajaukto stilu ēstuvi. Tomēr šis ir tīrs taizemiešu restorāns, un maizes te nebūs,» Gints ir gatavs konsekventi ieturēt savu izvēlēto virzienu.
Viņš atceras, ka, pirmo reizi būdams Taizemē, pats kādā ēstuvē esot prasījis irbulīšus, bet viesmīlis dusmīgi paziņojis, ka te neesot nekāda Ķīna, kur ēdot ar irbuļiem.
Piecas stundas miegam
Ginta diena sākas pl. 6.00 no rīta, restorānā viņš ir ap astoņiem. Gulēt iet ap vieniem - miegam sanākot kādas piecas stundas. «Es cenšos ap pl. 18.00 doties prom no restorāna. Ja sanāk būt uz vietas ilgāk, darbs kļūst neproduktīvs. Citreiz attopos, ka jau desmit minūtes blenžu vienā punktā. Un tas nav labi,» Gints atklāj uzņēmēja ikdienu. Jautāts par nākamā restorāna atvēršanu, viņš atbild, ka tāds plāns esot, tomēr pašlaik pilnībā jānoregulē pirmās ēstuves darbība: «Ir vēl nianses, kas šeit ir jāsaved kārtībā.»
*Šonedēļ Diena.lv visvairāk portāla lasītāju balsu nominācijā Enerģiskākais starts