Šie stabi, gluži kā vasaras raibumi Pepijas sejā, man nesagādā ciešanas. Vizuālu nepatiku drīzāk rada viens sarkanbaltsarkans bleķa ērms, kas, izstiepdamies pret tuvējo mežmalu, parādījās kaut kad nesen. Taču tās vēl nav ciešanas.
Arī vientulīgais ainavas elements ģenerators ar veiksmīgajām proporcijām pagaidām nedraud pavairoties un griež vēju cēlā vienatnē. Ekoloģiskā domāšana, kas tiek pasniegta, izmantojot zaļo enerģiju, kura piedēs Latvijas vējainākās vietas pilnas ar visādā veidā uzlabotiem vējgriežiem, nepārliecina, jo šie jaunie uzlabotie modeļi izskatās daudz neglītāki par vecajiem, un vislielākā dīvainība ir šo cēlo mērķu nesaskaņa ar plānoto rezultātu.
Ciešanas mūsu nekur nederīgajai melnzemei, kuras melnums ir apmēram desmit centimetru biezs un kurā divpadsmit gadu laikā divu metru garumā beidzot izaugušas 20 no stādītajām 200 priedītēm, sagādā gruntsūdens, kas iet pār lūpu. Turklāt tas ir tāds pēdējo gadu jaunums - rudens beigas, ziemu un ilgu garu pavasari zemei saslapt kā švammei un līgani šmokstēt ik solī, katros nokrišņos mājas pagalmu pārvēršot dīķī. Divus gadus cerējām, kas tas ūdens pats kaut kā pratīsies. Izkašņāju nelielu grāvīti. Nekā. Grāvītis pilns līdz lūpai, ūdens stāv kā stāvējis. Šogad tika uzbērts grants dambis, lai varētu tikt pie mājas, un pirmajās Lieldienu brīvdienās divatā izrakām garu un aizkustinošu grāvi gar zemes robežu. Ūdens mitējās. Vai tas bija grāvja vai saulainā laika, vai vēja dēļ - tas ir zemes noslēpums.
Arī meliorācija kaut kādā ziņā kļuvusi par noslēpumu. Turklāt tādu, kura atklāšanā (savešanā darba kārtībā) valsts, šķiet, neplāno ieguldīt līdzekļus. Zeme sadalīta privātīpašniekiem, lai viņi ņemas. Tikai zeme nebeidzas vietā, kur izraktas kupicas, un ūdens, kas tēlo jūru pagalmā, plūst arī uz ceļa, kas pieder valsts mazajai versijai - pagastam, kurš tamlīdzīgam nolūkam drīkst piesaistīt ES līdzekļus. Tātad kaut kur tur Eiropas Savienībā meliorācijai tiek plānoti līdzekļi, bet Latvijā katrs drīkst gar savu zemes robežu kašņāt grāvi, rakt bezdibens dīķus, pilnīgi neatkarīgi no tā, vai zemei tas sagādā labumu vai ciešanas, jo, nepārzinot zemes reljefa, grunts utml. īpatnības, ūdens var arī sadumpoties un pastāvēt uz to, ka arī tam pienākas kāds zemes gabaliņš, kur dzīvot, augt un plesties.