Milzīga ledus putra
Pagājušajā svētdienā ASV Nacionālais sniega un ledus izpētes centrs (USNSIDC) konstatēja, ka okeāna ledus laukuma platība ir 4,1 miljons kvadrātkilometru, kas ir jauns rekords. Līdz tam mazākā reģistrētā arktiskās ledus segas platība, kas bija 4,17 miljoni kvadrātkilometru, tika piefiksēta 2007. gada 18. septembrī. Pirms pieciem gadiem reģistrētais mazākais Arktikas ledus laukums bija par 23% mazāks nekā iepriekšējā rekordmazā ledus sega 2005. gadā un par 39% mazāks nekā vidējā platība no 1979. līdz 2000. gadam, raksta Reuters. USNSIDC aprēķinājis, ka Arktikas reģions ik gadu zaudē ap 155 tūkstošiem kvadrātkilometru ledus.
Parasti ikgadējā minimālā ledus segas platība tiek sasniegta līdz ar kušanas sezonas beigām septembra vidū vai tā otrajā pusē. Šoreiz rekords ir reģistrēts neparasti agri, tādēļ tiek prognozēts, ka līdz septembra beigām ledus laukuma platība var samazināties zem četriem miljoniem kvadrātkilometru.
Zinātnieki uzsver, ka 2007. gadā ledus kušana bija strauja, jo togad Arktiku piemeklēja neierasti silta vasara. Šovasar nekas neparasts, izņemot spēcīgu vētru augusta sākumā, netika konstatēts. NASA pētnieks Džojs Komiso šī gada straujo kušanu skaidro ar ledus segas biezuma samazināšanos. Iepriekšējo gadu siltās vasaras krietni paplacināja par «mūžīgo ledu» dēvēto ledus segas kārtu, kas ir blīvāka un izturīgāka pret kušanu nekā augšējie slāņi, kas uzaug ziemas laikā. «Tiek zaudēta ledus segas biezākā sastāvdaļa. Ja tā tiek zaudēta, tad vasarā ledus kļūst ļoti vārīgs,» Dž. Komiso stāsta BBC.
USNSIDC zinātnieks Volts Maiers uzskata, ka mūsdienās nevar runāt par vienu lielu ledus laukumu, kas klāj Ziemeļu Ledus okeānu. «Kādreiz arktiskā ledus sega bija liels ledus klucis. Tas varēja mazliet pakust no virspuses, bet kopumā saglabāties ciets,» apgalvo V. Maiers. «Tagad tas ir sadrumstalots. Vismaz atsevišķas Arktikas daļas ir kļuvušas par milzīgu ledus putru, kas kūst vieglāk un straujāk.»
Cilvēku radīta kušana
Zinātnieki ir satraukušies par straujo ledus segas kušanu Arktikā. Šo reģionu nereti dēvē par mūsu planētas kondicionieri, kas nodrošina mērenu klimatu. Milzīgais ledus klajums atstaro un novada atpakaļ kosmosā lielu daļu Saules enerģijas, kas nonāk līdz Zemei.
Kūstot ledājiem, aizvien lielāku daļu Arktikas klās atklātie ūdeņi, kas samazinās Zemes atstarotājspēju un paātrinās globālo sasilšanu, jo, sākot kust Ziemeļu Ledus okeāna dzelmē esošajam mūžīgajam sasalumam, atmosfērā tiks izmests liels daudzums siltumnīcas efektu izraisošās gāzes - metāna. Ir izskanējušas prognozes, ka līdz 2015. vai 2016. gadam Arktika vasarās kļūs ledus brīva. Izmaiņas var pakļaut briesmām Arktikas unikālo dzīvnieku pasauli.
Redingas Universitātes Lielbritānijā pētnieki, izmantojot statistiku un datoranalīzi, nesen aprēķināja, ka no pēdējos gados noritošā straujā Arktikas ledus segas kušanas apjoma 5 - 30% ir saistīti ar tā saucamo atlantisko multidekādes oscilāciju jeb dabisku klimata ciklu, kura laikā notiek būtiskas izmaiņas Ziemeļu Ledus okeāna ūdens virsmas temperatūrā. Šis cikls atkārtojas katrus 65 - 80 gadus, un kopš septiņdesmito gadu vidus tas atrodas uzsilšanas fāzē.
Tomēr galvenokārt Arktikas ledus segas kušanu izraisa cilvēku saimnieciskā darbība - rūpniecības radītais piesārņojums un intensīva mežu izciršana.